It kā ar to nebūtu gana, tagad viņam jārēķinās ar jaunu pārbaudījumu - cūku gripas uzliesmojumu, kas, kā bažījas eksperti, varētu izvērsties globālā pandēmijā.
Savas prezidentūras simtās dienas rītā Obama no Baltā nama devies uz Arnoldu, kas atrodas netālu no Sentluisas Misūri pavalstī, kur sanāksmes laikā pilsētas mērijā viņam būs iespēja izklāstīt savu redzējumu par valsts vadītāja amatā pavadīto laiku.
Pēc tam prezidents atgriezīsies Vašingtonā, lai piedalītos televīzijā tiešraidē translētā preses konferencē, kas sāksies plkst. 20.00 pēc Austrumkrasta laika (ceturtdien plkst. 3.00 pēc Latvijas laika) un kuras laikā viņam noteikti nāksies sniegt atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem par problēmām, ar kurām ASV šobrīd jātiek galā visās frontēs.
"Vienmēr atrodas vieta uzlabojumiem," pirmdien runājot ar žurnālistiem, atzina Baltā nama pārstāvis Roberts Gibs, kurš sava šefa darbību pirmajās simts dienās novērtējis ar "B pluss".
"Manuprāt, ja paraugās uz kredītu plūsmas atjaunošanu, uzlaboto finanšu stabilitāti [un ekonomikas] atlabšanas un reinvestīciju plāna apstiprināšanu, prezidents un administrācija ir apmierināti ar to, kas padarīts pirmajās simts dienās," norādīja Gibs.
Obamas administrācija nākusi klajā ar plašu valdības iejaukšanos ekonomikā, panākot Kongresā apstiprinājumu savam 787 miljardu tautsaimniecības stimulēšanas plānam, un tagad likusi likmi uz radikālu vides aizsardzības likumprojektu un veselības aizsardzības sistēmas reformu.
Raizes administrācijai sagādā arī grūtībās nonākušais autoražošanas sektors, kura reformēšanu vēlas panākt jaunais prezidents.
Savukārt, pievēršoties pasaules problēmām, Obama pieteicis līdzšinējās ārpolitikas "restartēšanu", meklējot izlīgumu ar musulmaņiem un solot attiecību uzlabošanu ar desmitgadēm senajiem ienaidniekiem - Irānu un Kubu.
Jaunais prezidents izteicis atvainošanos eiropiešiem par līdzšinējo Vašingtonas "aroganci" un devis rīkojumu slēgt pretrunīgi vērtēto Gvantanamo cietumu, kā arī nospraudis ASV karaspēka izvešanas grafiku no Irākas.
Vienlaikus Baltais nams dubultojis savu ieguldījumu Afganistānas nomierināšanai, kā arī atteicies no iepriekšējās administrācijas noraidošās nostājas klimata izmaiņu jautājumā. Obama arī atzinis, ka iespējams panākt pasaules atbrīvošanu no kodolieročiem.
"Tā noteikti ir visambiciozākā dienaskārtība kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem," uzskata Prinstonas universitātes vēsturnieks un politikas zinātnieks Džulians Celicers.
Tomēr analītiķi brīdina, ka vēl ir pāragri spriest, vai garais iniciatīvu saraksts nesīs panākumus.
Daudzas jaunās politiskās iniciatīvas vēsi uzņēmuši arī republikāņi, kas zaudējuši astoņus gadus noturēto kontroli pār Kongresu un Balto namu.
"Mums nav vairākuma. Ir ļoti grūti pieņemt likumus," žēlojas Senāta mazākuma līderis Mičs Makonels.
Vairojot republikāņu galvassāpes, otrdien par pāriešanu demokrātu nometnē paziņoja ietekmīgais senators Arlens Spekters, tādējādi palielinot Obamas administrācijas iespējas uzspiest Kongresam savu dienaskārtību, pateicoties tagad gandrīz jau nodrošinātajam 60 vietu vairākumam.
Tikmēr Obama sagaidījis savu pirmo krīzi veselības aizsardzības jomā - ASV reģistrēts pirmais cūku gripas izraisītais nāves gadījums kopš slimības uzliesmojuma Meksikā.
Visā Savienoto Valstu teritorijā konstatēti vismaz 65 inficēšanās gadījumi, un Obama nedēļas nogalē izsludināja sabiedriskās veselības ārkārtas situāciju, pieprasot Kongresam piešķirt 1,5 miljardus dolāru ārkārtas situācijas fondam.
Otrdien Senāts veselības aizsardzības ministra amatā apstiprināja Ketlīnu Sibeliusu, taču izskan bažas, ka daudzi citi augsti amati Obamas administrācijā joprojām ir vakanti.
Kritiķi pauž arī satraukumu par to, ka Obamas grandiozais ekonomikas stimulēšanas plāns un 3,55 triljonus lielais budžets vēl vairāk palielinās valdības parādu.
Daži kritizē arī Obamas pasākumus banku krīzes novēršanai, norādot, ka viņam vajadzējies rīkoties straujāk un agresīvāk, lai atrisinātu tā saukto slikto parādu problēmu, kas apdraud finanšu sistēmu.
Tikmēr prezidenta atbalstītāji norāda uz sākotnējām pazīmēm, ka viņa plāns varētu būt iedarbīgs, tostarp uz zināmas dzīvības atgriešanos akciju tirgū un bezdarbnieku skaita pieauguma stabilizāciju.
Jaunā prezidenta pirmo simts dienu veikuma izvērtēšanas tradīcija aizsākās ar Frenklina Delano Rūzvelta prezidentūru, kuram pēc stāšanās amatā šajā laika sprīdī, uzsākot sava plāna īstenošanu valsts izvešanai no Lielās depresijas, izdevās panākt Kongresā 15 būtiskāko likumprojektu apstiprināšanu.
Lai gan nevienam no Rūzvelta pēctečiem līdz šim nav izdevies pat pietuvoties viņa uzstādītajam aktivitātes rekordam, mediji joprojām ar aizrautību uztur šo samērošanas tradīciju.
Daudzi analītiķi norāda, ka pirmās 100 dienas parasti nebūt nav tās, kas nosaka turpmākās prezidentūras raksturu. Kā piemēru viņi min Obamas priekšteča Džordža Buša pirmās 100 dienas.
Republikāņu prezidenta abus prezidentūras termiņus galvenokārt raksturo tādi lēmumi kā izšķiršanās par iebrukumu Irākā, kas nāca pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem, kuri notika gandrīz deviņus mēnešus pēc viņa stāšanās amatā.
Arī baltā nama oficiālais pārstāvis norāda, ka Obamas patiesā veikuma vērtējums ir nākotnes jautājums.
"Domāju, ka Amerikas tauta trešdien mazāk laika tērēs, lai vērtētu, ko esam paveikuši mūsu pirmajās simt dienās, bet vairāk pievērsīsies tam, ko mēs gatavojamies darīt katru nākamo dienu," komentējot Obamas prezidentūras "jubileju" izteicās Gibs.
Tomēr eksperti atzīst, ka pirmie mēneši Baltajā namā var pavēstīt daudz par Obamas vadības stilu, tostarp apliecinot viņa savaldību un spēju "pārredzēt laukumu". Tajā pašā laikā atklājusies Obamas tieksme uzņemties pārāk daudz uzdevumu vienlaicīgi.
Tikmēr aptaujas liecina, ka sabiedrības acīs Obama savu popularitāti nav zaudējis.
Trešdien publiskotie Kvinipiaku universitātes veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 58% aptaujāto Obamas darbību prezidenta amatā vērtē pozitīvi, bet negatīvi - tikai 30%.
Visvairāk Obamas atbalstītāju ir gados jauno amerikāņu, sieviešu, melnādaino un mazāk turīgo vidū.
63% intervēto sieviešu prezidenta darbu vērtē pozitīvi, kas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā respondentu vīriešu vidū.
Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem Obamas darbam pozitīvu vērtējumu devuši 69% amerikāņu, kamēr vecākā gadagājuma aptaujāto vidū šādu viedokli paudušo ir par 13 procentpunktiem mazāk.
Vislielāko popularitāti Obama joprojām bauda afroamerikāņu vidū, no kuriem 93% viņa darbu atzinuši par labu. Balto amerikāņu vidū šis rādītājs ir par 40 procentpunktiem zemāks, lai gan arī šajā demogrāfiskajā grupā kopš vēlēšanām atbalsts Obamam audzis par desmit procentpunktiem. Vēlēšanās par viņu balsoja tikai 43% balto amerikāņu.
Pēdējais no demokrātu prezidentiem, kurš baudīja balto amerikāņu vairākuma atbalstu bija Lindons Džonsons 1964.gadā.
Nav brīnums, ka visvairāk Obamu atbalsta viņi partijas biedri demokrātu nometnē, kur pozitīvu vērtējumu izteikuši 90% respondentu, taču, neskatoties uz solījumiem balstīties uz abu partiju potenciālu, republikāņi prezidentam joprojām nesimpatizē - 59% intervēto viņa darbu vērtējuši negatīvi.
Aptauja veikta laikā no 21. līdz 27.aprīlim, intervējot 2041 reģistrēto vēlētāju, un tās kļūdas robeža ir 2,2 procentpunkti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
