Foto: Arhīva foto

Tieši pirms 15 gadiem - 2000. gada 12. augustā - Barenca jūrā mācību laikā nogrima Krievijas flotes lepnums "Oscar II" klases zemūdene "K-141 Kursk", līdzi paņemot visu 118 tās apkalpes locekļu dzīvības.

Pirms nogrimšanas 154 metrus garā atomzemūdene Jūras spēku rīcībā bija mazāk nekā sešus gadus. Tajā varēja atrasties līdz pat 130 cilvēkiem, bet negadījuma brīdī pirmā ranga kapteiņa Genādija Ļačina pakļautībā bija 117 citi jūrnieki un virsnieki, no kuriem vairums nebija pat 30 gadus veci.

Zemūdenē atradās 24 spārnotās raķetes un tik pat daudz torpēdu. Zemūdenes nogrimšanas iemesls nav skaidrs joprojām, bet Kremļa finansētais medijs "RT" norāda, ka populārākais pieņēmums ir, ka priekšējā torpēdas telpā noplūdis ūdeņraža peroksīds, kas izraisījis kādas torpēdas galviņas sprādzienu, kam pēc dažām minūtēm sekojušas pārējās blakus esošās torpēdas. Otrā eksplozija bija gana liela, lai to fiksētu seismogrāfi visā Ziemeļeiropā.

Tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 metru dziļumā nogrimušajā zemūdenē pēc sprādzieniem kādu laiku bija arī izdzīvojušie, kuri varēja paglābties kāda no garās zemūdenes nebojātajiem nodalījumiem. Eksperti uzskata, ka šīs dzīvības varēja tikt glābtas, bet glābšanas darbi tika uzsākti pārāk novēloti, kad skābeklis "Kursk" vrakā jau bija beidzies.

Krievijas Jūras spēki zemūdeni izsludināja par pazudušu tikai 11 stundas pēc tam, kad no tās nesaņēma rutīnas signālu, atgādina "Radio Brīvā Eiropa". Turklāt Krievija vairākas dienas vilcinājās pieņemt palīdzību no citām valstīm.

Pirmie ūdenslīdēji no Lielbritānijas un Norvēģijas iekļuva zemūdenē gandrīz nedēļu pēc traģēdijas un tajā sastapa tikai mirušos. Pavisam tika izcelti 115 līķi, bet trīs cilvēku mirstīgās atliekas tā arī netika atrastas.

Arī pats prezidents Putins, kurš traģēdijas brīdī bija atvaļinājumā, Murmanskas apgabala Vidjajevā uzrunāt mirušo jūrnieku atraitnes un citus radiniekus ieradās tikai desmit dienas pēc notikušā.

"Kursk" nogrimšana Krievijā joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajām nacionālajām traģēdijām Vladimira Putina prezidēšanas laikā. Tā izraisīja plašu neapmierinātību ar varasiestāžu darbu ne tikai starp bojāgājušo radiem un paziņām, bet arī nacionālā un starptautiskā mērogā.

Aptuveni gadu pēc notikušā zemūdenes vraks kopā ar tā vēl nesprāgušo ieroču arsenālu un atomreaktoriem tika izcelts no jūras dibena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!