Tikai pēc viņa seko Lehs Valensa, kura vadītā "Solidaritāte" vērsās pret Gereku 1980.gadā un veicināja viņa atcelšanu no partijas līdera amata.
Gereks, kurš mira 2001.gadā, valdīja laikā, kad ārvalstu kredītos balstītās investīcijas izraisīja ekonomisko pieaugumu, kas neilgā laikā paaugstināja poļu dzīves līmeni septiņdesmitajos gados, taču beidzās ar ekonomikas sabrukumu un atstāja Poliju ar milzīgu ārējo parādu, kura nomaksa joprojām turpinās.
Pat antikomunistiskie aktīvisti izteikušies atzinīgi par viņa laikā atslābināto partijas kontroli pār poļu dzīvi.
Viņa valdīšanas gados komunistiskajā Polijā reizēm veikalos parādījās tādi līdz tam reti nopērkami augļi kā apelsīni un banāni. Tika arī atviegloti ierobežojumi ceļojumiem uz Rietumiem, kā arī grāmatu un kino cenzūra.
"Mūsu subjektīvajā atmiņā komunisms ir laimes zeme - mums bija vairāk naudas, drošības, draugu, laika un pat mērķa izjūta," aptaujas rezultātus komentē laikraksts "Gazeta Wyborcza", kas kopā ar radio un televīziju pasūtīja šo pētījumu.
Aptauja liecina, ka 46 procentu poļu uzskata Gereku par savu labāko līderi, viņam ar 39 procentiem seko Valensa un pašreizējais prezidents un arī bijušais komunists Aleksandrs Kavsņevskis, par kuru atzinīgi izteikušies 26 procenti respondentu.
Atspoguļojot ciešanas, kuras sagādāja pielāgošanās kapitālistiskajai sistēmai pēc komunisma sabrukuma 1989.gadā, aptauja atklāja dziļu nostalģiju pēc pagājušajiem komunisma laikiem.
75 procenti no aptaujātajiem atzina, ka viņiem komunistu valdīšanas laikā bijis vairāk naudas nekā šobrīd, kamēr 73 procenti poļu atzina, ka viņi baudījuši lielāku drošību, bet 71 procentam respondentu bijis vairāk brīvā laika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
