Aptauja: Rietumeiropā ir zems atbalsts NATO līguma 5. panta ievērošanai
Foto: AFP/Scanpix

Baltijas valstīm ir pamats bažām, vai tās var paļauties uz NATO Krievijas agresijas gadījumā, jo, kā liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti, Rietumeiropas valstīs sabiedrība neatbalsta militāras palīdzības sniegšanu agresijas upuriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar Pjū pētījuma centra veikto aptauju Rietumeiropas sabiedrībā ir mazs atbalsts militārā spēka lietošanai, ja Krievija uzbruktu kādai no NATO dalībvalstīm, kas ir tās kaimiņos.

Šāds sabiedrības viedoklis ļauj šaubīties par Vašingtonas līguma 5.pantu, kas paredz, ka agresija pret vienu no alianses dalībvalstīm tiek uzskatīta par agresiju pret visām dalībvalstīm, norāda eksperti.

"Vairums aptaujāto NATO sabiedrību ir atturīgas pret Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā ietvertā solījuma pildīšanu, ka dalībvalstis, tostarp ar militāru spēku, palīdzēs sabiedrotajiem, kas pakļauti uzbrukumam," teikts Pjū pētījumu centra ziņojumā.

Piemēram, Vācijā tikai 38% respondentu izteikušies, ka uz Krievijas uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm tās kaimiņos jāatbild ar militāru spēku, kamēr 58% vāciešu izteikušies, ka tas nav jādara.

Lai gan citās Rietumeiropas valstīs - Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Itālijā - atbalsts militārajai reakcijai ir augstāks, tas vienalga nesasniedz 50% atzīmi.

Lai gan sabiedrības viedoklis krīzes apstākļos var mainīties, pašreizējais noskaņojums rada problēmas Rietumu līderiem, kas cenšas uzturēt vienotu un stingru nostāju, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, norāda analītiķi.

Lai gan rietumeiropieši paši ir atturīgi pret palīdzības sniegšanu agresijas upuriem, tie vienlaikus ar cerībām raugās pāri Atlantijas okeānam, paļaujoties, ka viņi krīzes gadījumā palīdzību saņems.

Aptauja apliecina, ka amerikāņi un kanādieši pret palīdzības sniegšanu citām NATO dalībvalstīm izturas nopietnāk. Attiecīgi 56% un 53% amerikāņu un kanādiešu uzskata, ka uz agresiju pret kādu no alianses dalībvalstīm jāreaģē ar militāru spēku.

Aptauja veikta laikā no 6. aprīļa līdz 15. maijam, intervējot 11 116 respondentus astoņās NATO dalībvalstīs, kā arī Ukrainā un Krievijā. Aptaujas kļūdas robeža dažādās valstīs svārstās no 2,8 līdz 4,1 procentpunktam.

Aptauja arī liecina, ka vairums rietumvalstu, kā arī Polijas sabiedrība Ukrainas pašreizējos notikumos vaino Krieviju.

Lai gan ASV prezidents Baraks Obama iebilst pret Ukrainas apgādāšanu ar ieročiem, apgalvojot, ka tas tikai uzkurināšot konfliktu, 46% amerikāņu uzskata, ka ukraiņi ir jāapbruņo, kamēr pretējās domās ir 43% respondentu. Tikmēr Eiropā atbalsts ieroču sūtīšanai uz Ukrainu ir daudz mazāks, bet viszemākais tas ir Vācijā, kur par ukraiņu apbruņošanu izteikušies tikai 19% aptaujāto.

Vienlaikus aptauja liecina par pieaugošu sabiedriskā noskaņojuma polarizāciju. Piemēram, 70% poļu uzskata, ka Krievija rada nopietnus militārus draudus, kamēr puse krievu nopietnus draudus saskata NATO.

"Kamēr krīze Ukrainā turpinās, savstarpējais naidīgums starp Krieviju un Rietumiem nostiprinās," atzīst pētījuma autori. "Vidēji tikai ceturtdaļa no NATO sabiedrības tagad izsakās, ka viņiem ir pozitīvs priekšstats par Krieviju."

Savukārt Krievijā pozitīva attieksme pret ASV un Eiropas Savienību (ES), salīdzinot ar 2013. gadu, sarukusi par 30 procentpunktiem.

Tajā pašā laikā Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte paša mājās turpina pieaugt, lai gan krievi arvien lielākā mērā ir neapmierināti ar valsts ekonomisko situāciju un atzīst, ka Krievijas agresija pret Ukrainu kaitē valsts tēlam, norāda Pjū centra eksperti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Konflikts Ukrainā Krievija NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form