Divas trešdaļas flāmu kopienas, kas dzīvo holandiešu valodā runājošajā Beļģijas ziemeļu reģionā, uzskata, ka agri vai vēlu valsts sašķelsies, otrdien ziņo Beļģijas laikraksts "Het Laatste Nieuws".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Laikraksts arī norāda, ka gandrīz katrs otrais flāmu izcelsmes iedzīvotājs jeb 46,1% vēlas, lai Beļģija sadalītos, un tas liecina, ka politiskā strupceļa apstākļos separātistu ietekme reģionā palielinās.

Vēlēšanas Beļģijā notika pirms 100 dienām, taču valstij joprojām nav valdības, jo flāmu un franču valodā runājošie strīdas, cik lielai jābūt federālās valdības kontrolei.

Tautas balsojuma pārliecinošais uzvarētājs, flāmu Kristīgi demokrātiskās partijas līderis Īvs Leterms šī strupceļa dēļ attiecās veidot jauno valdību.

Beļģijas karalis uzdevis citam viņa partijas biedram Hermanam van Rompijam kopā ar citiem politiskajiem līderiem izskatīt iespējas noslēgt koalīcijas vienošanos.

Kā liecina aptauja, Leterms, par kuru gan frankofoni, gan politiskie novērotāji domā, ka viņš aizstāvēs flāmu, nevis beļģu intereses, joprojām bauda sava reģiona iedzīvotāju uzticību, un 60,4% uzskata, ka viņam jābūt premjerministram.

Leterms sakaitināja frankofonus ar savu politisko priekšlikumu nodot lielāku varu reģioniem. Ekonomiski spēcīgā Flandrija sūdzas, ka tai jāsubsidē franču valodā runājošais Valonijas reģions.

Flāmi iestājas par valsts reformu un vēlas padarīt Valoniju, kas ir nabadzīgāka un ar augstāku bezdarba līmeni, atbildīgāku un paturēt vairāk naudas bagātajos flāmu valodā runājošajos reģionos.

Kā liecina aptauja, 85,5% flāmu uzskata, ka viņiem jābūt nepiekāpīgiem valsts reformas plānu jautājumā, un 77,3% domā, ka tai jābūt jaunās valdības prioritātei.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form