Vēlēšanas Beļģijā notika pirms 100 dienām, taču valstij joprojām nav valdības, jo flāmu un franču valodā runājošie strīdas, cik lielai jābūt federālās valdības kontrolei.
Tautas balsojuma pārliecinošais uzvarētājs, flāmu Kristīgi demokrātiskās partijas līderis Īvs Leterms šī strupceļa dēļ attiecās veidot jauno valdību.
Beļģijas karalis uzdevis citam viņa partijas biedram Hermanam van Rompijam kopā ar citiem politiskajiem līderiem izskatīt iespējas noslēgt koalīcijas vienošanos.
Kā liecina aptauja, Leterms, par kuru gan frankofoni, gan politiskie novērotāji domā, ka viņš aizstāvēs flāmu, nevis beļģu intereses, joprojām bauda sava reģiona iedzīvotāju uzticību, un 60,4% uzskata, ka viņam jābūt premjerministram.
Leterms sakaitināja frankofonus ar savu politisko priekšlikumu nodot lielāku varu reģioniem. Ekonomiski spēcīgā Flandrija sūdzas, ka tai jāsubsidē franču valodā runājošais Valonijas reģions.
Flāmi iestājas par valsts reformu un vēlas padarīt Valoniju, kas ir nabadzīgāka un ar augstāku bezdarba līmeni, atbildīgāku un paturēt vairāk naudas bagātajos flāmu valodā runājošajos reģionos.
Kā liecina aptauja, 85,5% flāmu uzskata, ka viņiem jābūt nepiekāpīgiem valsts reformas plānu jautājumā, un 77,3% domā, ka tai jābūt jaunās valdības prioritātei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
