Aptaujas: pirms Austrālijas parlamenta vēlēšanām pieaug konservatīvās opozīcijas izredzes

Sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Newspoll" svaigākā aptauja liecina, ka gan leiboristus, gan Nacionālās partijas un liberāļu koalīciju atbalsta 50% austrāliešu.

Tikmēr "Galaxy" veiktā aptauja joprojām liecina, ka Gilarda saglabā nelielu pārsvaru - par leiboristiem gatavi balsot 52% vēlētāju, kamēr opozīciju atbalsta 48%.

Ja Velsā dzimusī Gilarda, kuras vecāki Austrālijā ieceļoja 1966.gadā, vēlēšanās cietīs sakāvi, leiboristi kļūs par pirmo partiju, kas kopš Otrā pasaules kara, kas pie varas atradusies tikai vienu leģislatūras termiņu pēc kārtas.

Leiboristu sakāves gadījumā pēc trīs gadu pārtraukuma pie varas atgriezīsies Nacionālās partijas un liberāļu labēji centriskā koalīcija.

Tā pieliktu punktu arī sevišķi dramatiskam periodam Austrālijas politikā, kas sākās ar strauju Gilardas priekšteča Kevina Rada popularitātes kritumu un šī gada jūnijā noslēdzās ar viņa gāšanu Leiboristu partijas iekšējā apvērsuma rezultātā.

Adelaidas Flaindersa universitātes politikas zinātnes nodaļas vadītājs Haidons Manings uzskata, ka šīs vēlēšanas varētu būt vienas no sīvākajām pēdējo desmitgažu laikā.

"Vēlētāji raugās uz diviem vismazāk pazīstamajiem līderiem kopš Otrā pasaules kara," sarunā ar aģentūru AFP sacīja Manings. "Daudziem vienkāršajiem vēlētājiem Gilardas un Ebota vārdi nav labi zināmi. Viņi vispār par tiem neko daudz nezina. Šobrīd ir daudz neizlēmušo vēlētāju, un jebkas var mainīt viņu domas."

Asās priekšvēlēšanu kampaņas laikā Gilarda centās kliedēt vēlētāju atmiņas par 24.jūniju, kad viņa, ieņemdama vēl vicepremjera amatu, pēkšņi uzbruka savam bosam Radam un to gāza leiboristu iekšējā balsojumā, kas tika organizēts ar partijas frakciju neformālo līderu atbalstu.

Lai gan Gilarda varēja atsaukties uz leiboristu valdības panākumiem, izvairoties no ekonomikas lejupslīdes globālās finanšu krīzes laikā, un norādīt uz lielu popularitāti ieguvušo ieceri izveidot nacionāla mēroga platjoslas interneta tīklu, kas savienotu 93% Austrālijas mājsaimniecību, viņa izcēlās arī ar neveikliem paziņojumiem klimata izmaiņu iegrožošanas un imigrācijas jautājumos.

Tikmēr 52 gadus vecajam Ebotam kampaņas laikā izdevās mazināt līdz šim izplatīto priekšstatu, ka viņš ir marginālis, kas izpelnījies palamu "trakais mūks", izmantojot sabiedrības bailes no nelegālās imigrācijas, budžeta deficīta un dzīves dārdzības pieauguma.

Viņš iestājas pret kalnrūpniecības sektora aplikšanu ar jauniem nodokļiem un apsūdz leiboristus par iecerēm radikāli ierobežot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, kas uzliktu smagu slogu patērētājiem.

Vēlēšanu liktenis tiks izšķirts virknē svārstīgo apgabalu ar dabas resursiem bagātajā Kvīnslendā, kuras iedzīvotāji lielā mērā ir atkarīgi no kalnrūpniecības, un Jaundienvidvelsā, kur vērojams liels imigrantu pieplūdums.

Analītiķis Džons Keins šo kampaņu nodēvējis par "zemo cenu veikalu ķēdes" vēlēšanām, kurās pret vēlētājiem izturas kā pret patērētājiem, kurus cenšas uzpirkt ar solījumiem, taču konkurējošie zīmoli gandrīz nav atšķirami.

Šī kampaņa kardināli atšķiras no 2007.gada vēlēšanām, kurās Radam izdevās piesaistīt austrāliešu uzmanību, solot radikālu rīcību klimata izmaiņu ierobežošanai un aborigēnu situācijas uzlabošanai, kas ļāva viņam sakaut konservatīvo Džonu Hovardu, kurš atradās pie varas 11 gadus.

Rads nāca klajā ar valdības atvainošanos aborigēniem un parakstīja Kioto protokolu, taču nespēja uzlabot iedzimto faktiskos dzīves apstākļus, un aprīlī viņam nācās nolikt plauktā arī likumprojektu par oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirdzniecību, kas ievadīja viņa krišanu.

Neapmierinātība ar leiboristu valdības darbību tagad draud pielikt punktu Gilardas karjerai tikai 58 dienas pēc iesēšanās premjera krēslā, kamēr Ebots varētu kļūt par valdības vadītāju tikai nepilnu gadu pēc Liberālās partijas vadības grožu pārņemšanas.

Austrālijā piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, un sestdien pie balsošanas urnām jādodas aptuveni 14 miljoniem vēlētāju.