Vašingtona pēdējo dienu laikā ir divreiz aizrādījusi Šaronam par to, ka viņš virknē interviju medijiem par Arafatu runājis kā iespējamo mērķi pēc "Hamas" dibinātāja un garīgā līdera šeiha Ahmeda Jasina nogalināšanas 22.martā.
Izraēla apgalvo, ka Arafats kūdījis uz vardarbību trīsarpus gadus ilgstošās palestīniešu sacelšanās laikā, ko viņš pats noliedz.
"Lai arī kurš nogalina ebrejus vai pavēl nogalināt ebrejus un Izraēlas pilsoņus (..), viņš ir iezīmēts cilvēks," pirmdien intervijā "Yedioth Ahronoth" interneta izdevumam "Ynet" paziņoja Šarons.
Šarons atzina, ka apsolījis ASV prezidentam Džordžam Bušam nenodarīt Arafatam fizisku kaitējumu. Taču viņš sacīja: "Kopš tā brīža bijušas izmaiņas," ieskaitot ASV lēmumu pieņemt Izraēlas atteikšanos runāt ar Arafatu.
"Toreiz, kad es izteicu solījumu nenodarīt viņam fizisku kaitējumu (..), viņš joprojām staigāja pa sarkaniem paklājiem," intervijā laikrakstam "Ma'ariv" sacīja Šarons. "Šodien pat tie cilvēki [kas viņu cienīja], precīzi zina, kāda apmēra postu viņš ir nodarījis."
Taču jebkāda pret Arafatu vērsta darbība, visticamāk, saniknos Vašingtonu - Izraēlas galveno sabiedroto, kura ir norādījusi, ka neatbalsta fizisku vēršanos pret viņu.
"Mēs esam skaidri parādījuši, ka viņa izsūtīšana trimdā vai cita rīcība ar viņu neietilpst situācijas Tuvajos Austrumos risinājumā," žurnālistiem paziņoja Baltā nama preses pārstāvis Skots Maklelans.
Izraēlas valdība septembrī paziņoja, ka Arafats ir "jāaizvāc". Taču palestīniešu prezidents, kuru palestīnieši uzskata par simbolu viņu centieniem izveidot savu valsti, ir pasmējies par šādiem draudiem, sakot, ka labprāt kļūtu par mocekli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
