Norvēģijai piederošajā Svālbaras arhipelāgā, aptuveni 1000 kilometrus no Ziemeļpola, otrdien tiks svinīgi atklāta visu pasaulē sastopamo lauksaimniecības kultūru sēklu krātuve, kas izcirsta dziļi klintīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Glabātavai jākļūst par sava veida "Noasa šķirstu", kurā tiks savākta milzīga sēklu banka, kas ļautu atjaunot lauksaimniecību pēc plašām dabas vai cilvēka izraisītām kataklizmām.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs, Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žozē Manuels Barrozu, 2004.gada Nobela Miera prēmijas laureāte Kenijas vides aktīviste Vangari Mātai un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ģenerāldirektors Žaks Diufs. Vienā no trīs noliktavas telpām viņi simboliski novietos dažus rīsa graudus.

Smilšakmens un kaļķakmens klintī izveidots šaurs tunelis, kas 120 metrus no ieejas sadalās trijos atzaros. Trijās 27x10 metrus lielās telpās aiz hermētiskām durvīm metāla plauktos gar sienām tiks novietotas kastes ar sēklu paraugiem no simtiem citu šobrīd pasaulē pastāvošo glabātavu, kas nav tik drošas.

Visas sešus miljonus eiro (4,2 miljonus latu) lielās izmaksas segusi Norvēģija.

Šajos plauktos paredzēta vieta četrarpus miljoniem sēklu paciņu. "Glabātavā var novietot divreiz vairāk kultūraugu šķirņu, nekā mēs pazīstam," skaidrojis Globālā lauksaimniecības kultūru sēklu fonda vadītājs Kerijs Foulers. "Tā netiks piepildīta līdz galam ne manā, ne manu mazbērnu dzīves laikā," viņš piebildis.

Daudzas no aptuveni 1400 šobrīd esošajām pasaules sēklu glabātavām jau iesaistījušās globālo krājumu veidošanā, bet daļa no pasaules bioloģiskās daudzveidības jau gājusi zudumā. Tā noticis ar sēklu glabātavām Afganistānā, Irākā un Filipīnās - pirmās divas izpostītas kara laikā, bet trešā cietusi viesuļvētrā.

Oficiālās atklāšanas brīdī glabātavā jau atradīsies aptuveni 268 000 sēklu paraugu no 21 pasaules sēklu bankas, bet vēlāk arī no citām 1300 sēklu bankām. Vienlaikus šie paraugi paliks izcelsmes valstu īpašumā. Gadījumā, ja kāda suga izzudīs no savas dabiskās vides, attiecīgā valsts varēs pieprasīt atpakaļ savus iesniegtos paraugus.

Savas kolekcijas jau atsūtījušas tādas valstis kā Pakistāna un Kenija, kurām jārēķinās ar būtisku nemieru radītajiem draudiem, savukārt Kolumbijas sūtījumu rūpīgi pārbaudījusi policija, lai pārliecinātos, ka šis projekts netiek izmantots narkotiku kontrabandai.

Kā atzinis Foulers, viņš pats darbojas šai jomā jau trīsdesmit gadus un domājis, ka pazīst visus iespējamos kultūraugus, taču, saņemot sarakstus, pat viņš tajos atradis nosaukumus, ko līdz tam nebija dzirdējis.

Jaunā glabātava izcirsta klintīs 130 metrus virs pašreizējā jūras līmeņa - pietiekami augstu, lai neapplūstu pat tādā gadījumā, ja globālās sasilšanas dēļ pilnībā izkustu visi Grenlandes un Antarktīdas ledāji.

No nevēlamiem ciemiņiem to aizsargās gan augsta sēta, metru biezas betona sienas un gaisa slūžas starp sprādzienizturīgām, ar trauksmes signālu aprīkotām durvīm, gan, domājams, arī daudzie leduslāči, kas klejo pa Svālbaru.

Kvieši, kukurūza, auzas un cita labība šeit glabāsies nemainīgā mīnus 18 grādu temperatūrā, kas ļauj, piemēram, sorgo sēklas saglabāt vairāk nekā 19 000 gadu. Pat ja dzesēšanas sistēma kaut kāda iemesla dēļ vairs nedarbotos, mūžīgais sasalums glabātavā uzturētu temperatūru, kas nepaceltos virs mīnus 3,5 grādiem.

Šāds projekts ir īpaši būtisks jaunattīstības valstīm, kam trūkst līdzekļu, lai izveidotu sēklu bankas saviem spēkiem.

Pašlaik pasaulē pazīstami 200 000 rīsa un kviešu šķirņu, taču kaitēkļu, slimību, klimata izmaiņu un cilvēka darbības dēļ šī dažādība strauji samazinās.

Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīga, jo tā ļauj augiem pielāgoties jauniem apstākļiem, pretoties slimībām, palielināt to uzturvērtību un padarīt tos mazāk atkarīgus no ūdens, norāda Pasaules Kultūraugu dažādības fonds (GCDT).

Svālbaras arhipelāga teritorija ir divkārt lielāka par Beļģiju, bet to apdzīvo tikai 2300 cilvēku. "Šķirsta" būvei Svālbara izraudzīta kā politiski un seismiski stabila teritorija, kas atrodas tālu no dabas katastrofām, kariem un civilajiem konfliktiem.

Tiesa gan, pagājušajā nedēļā arhipelāgu satricināja šim reģionam neraksturīga 6,2 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs, par laimi, atradās jūrā. Taču glabātavas betona apvalks būvēts ar aprēķinu, lai tas izturētu pat kodolraķetes triecienu vai lidmašīnas kritienu, un zemestrīcē nav cietis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form