Armēnijas galvaspilsētā Erevānā līstot vieglam lietum, tūkstošiem cilvēku devās gājienā uz upuru piemiņas memoriālu, lai tur noliktu ziedus.
Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņoja, ka agri vai vēlu pienāks diena, kad starptautiski tiks atzīts, ka armēņu slepkavības Pirmā pasaules kara laikā bija genocīds.
"Mēs pateicamies visiem cilvēkiem daudzās pasaules valstīs, tostarp Turcijā, kas saprot, cik svarīgi ir novērst noziegumus pret cilvēci un kuri stāv mums līdzās šajā cīņā. Šim procesam ir nenovēršana virzība, kurai nav alternatīvas," paziņoja Sargsjans.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties sodīti ar nāvi. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīda slepkavībās un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta. Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, 1915.-1917.gadā tika nogalināti aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Daudzas pasaules valstis, arī ASV, Kanāda, Francija, Itālija, Zviedrija un Krievija, ir pieņēmušas likumus, kas armēņu slepkavošanu Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados dēvē par genocīdu.
Turcija kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 000 cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.
Pērn 10.oktobrī Turcija un Armēnija parakstīja vēsturiskus protokolus par diplomātisko attiecību dibināšanu un kopīgās robežas atvēršanu. Taču protokolu ratificēšana abu valstu parlamentos ir nonākusi strupceļā saistībā ar jautājumu par armēņu genocīdu.
Šonedēļ trīs partijas, kuras veido vairākumu Armēnijas parlamentā, apturēja protokolu ratifikācijas procesu, apsūdzot Turciju, ka tā nav gatava turpināt procesu bez priekšnosacījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
