Rītels nomainīs amatā līdzšinējo prezidentu Lennartu Meri, kura pilnvaru termiņš beidzas 8.oktobrī. Meri ir apsveicis Rītela ievēlēšanu Igaunijas prezidenta amatā. Iepriekš Meri vairākkārt aicināja nebalsot par kandidātiem, kas bijuši komunisti, un paudis atbalstu Pētera Tulvistes ievēlēšanai prezidenta amatā.
Pirmajā kārtā, kas notika piektdienas pēcpusdienā, Rītels ieguva 114, bet Savi - 90 balsis. Līdz ar to viņi ieguva tiesības piedalīties otrajā kārtā.
Pirmajā kārtā par Tartu mēru Pēteru Tulvisti, kura kandidatūru izvirzīja valdošā Tēvzemes savienība, nobalsoja 89 vēlēšanu kolēģijas locekļi, bet bijušais izglītības ministrs Pēters Kreicbergs, kas pārstāvēja opozīcijas Centra partiju, saņēma 72 balsis. Līdz ar to šie abi kandidāti zaudēja iespēju piedalīties tālākajā cīņā par prezidenta krēslu.
Vēlētāju kolēģijai, kurā ir 101 parlamenta deputāts un 266 pašvaldību pārstāvji, prezidents bija jāievēl ar vairāk nekā 50 procentiem balsu.
73 gadus vecais Rītels kandidēja uz Igaunijas prezidenta amatu jau trešo reizi. Viņš ir īpaši populārs vidēja un vecāka gadagājuma cilvēku vidū, kuri atzinīgi vērtē Rītela devumu Igaunijas neatkarības atgūšanas centienos laikā no 1988. līdz 1991.gadam.
Rītels ir dzimis Sāremā salā 1928.gada 10.maijā un ieguvis agronoma izglītību Igaunijas Lauksaimniecības akadēmijā, kuru viņš absolvēja 1964.gadā. Lauksaimniecības zinātņu doktora grādu Rītels ieguvis 1991.gadā.
No 1956. līdz 1963.gadam viņš bija Igaunijas Lopkopības un veterinārijas institūta direktors, no 1963. līdz līdz 1969.gadam - Tartu paraugsaimniecības direktors. No 1967. līdz 1977.gadam Rītels bija Lauksaimniecības akadēmijas rektors, 1977. - 1978.gadā - Igaunijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs lauksaimniecības jautājumos. No 1978. līdz 1983.gadam Rītels bija Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1983. līdz 1990.gadam - Igaunijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājs, no 1990. līdz 1992.gadam - Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs.
Kopš 1991.gada Rītels ir Igaunijas Lauksaimniecības universitātes emeritētais profesors, no 1993.gada - Nacionālās attīstības un sadarbības institūta direktors, no 1995.gada - parlamenta deputāts.
No 1964. līdz 1990.gadam Rītels bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs. 1994.gadā viņu ievēlēja par Igaunijas Laucinieku partijas priekšsēdētāju, bet 1999.gadā - par Igaunijas Tautas savienības priekšsēdētāju.
Pēc Rītela sniegtajām ziņām Igaunijas Centrālajai vēlēšanu komisijai, viņš bez dzimtās igauņu valodas pārvalda arī krievu un vācu valodu. Angliski Rītels nerunā, taču zina šo valodu pasīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
