Pirmdien, 13. martā, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apstiprināja pretrunīgi vērtēto naftas ieguves projektu "Willow", ziņo medijs CNN.
Sarunas par "ConocoPhillips" uzņēmuma vērienīgo naftas ieguves projektu, ko plānots īstenot Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē, valdībā ilga vairākus mēnešus līdz tas 13. martā saņēma apstiprinājumu.
Pret projektu vērsušies dabas aktīvisti. Baltais nams saņēmis vairāk nekā miljons vēstuļu, kurās autori protestē pret projekta īstenošanu. Tīmekļa vietnē "Change.org" pret projektu izveidota petīcija, kas nu jau savākusi vairāk nekā trīs miljonus parakstu. Tiešsaistes platformās novērojami aktīvi protesti pret Vašingtonas lēmumu.
"Willow" ir masīvs, vairākas desmitgades ilgstošs naftas urbšanas projekts. Teritorijā, kurā plānota "melnā zelta" ieguve, glabājas naftas apjoms, kas pielīdzināms 600 miljoniem barelu. Paietu vairāki gadi līdz šī nafta nonāktu tirgū, skaidro medijs.
Sākotnēji "Willow" projektu 2020. gadā apstiprināja ASV eksprezidenta Donalda Trampa administrācija. Sākotnēji Trampa valdība apstiprināja piecus urbšanas sektorus, kurus Baidena administrācija samazināja uz trīs sektoriem. Šie trīs sektori nodrošinās uzņēmumam iespēju iegūt 90% no plānotā naftas daudzuma.
Kā medijam pastāstīja divi valdības pārstāvji, Baidena administrācija šajā gadījumā jutusies bezspēcīga lēmuma noraidīšanā, jo uzņēmumam ir spēkā esoši un derīgi nomas līgumi. Vašingtona arī sapratusi, ka juridiski tiesas nebūtu ļāvušas pilnībā noraidīt vai krasi samazināt projektu, norādīja avoti.
Neatkarīgi no tā, ka Vašingtona apstiprināja projektu, vēl nav zināms, kad sāksies celtniecība. To varētu kavēt dažādi tiesiskie procesi. Vides tiesību grupa "Earthjustice" iesniegusi sūdzību pret projektu un mēģina iegūt rīkojumu, lai apturētu projekta īstenošanu. Ja vides aktīvistu grupām izdosies iegūt tiesas rīkojumu, tas varētu novilcināt projekta īstenošanu par vismaz gadu.
"Willow" būvniecību var veikt tikai ziemas sezonā, jo projekta realizācijai nepieciešami ledus ceļi, lai izbūvētu pārējo naftas projekta infrastruktūru – simtiem kilometru garu ceļu, cauruļvadus un citus objektus. Atkarībā no laika apstākļiem Aļaskas ziemas sezona varētu beigties kaut kad aprīlī.
Pēc Vašingtonas aprēķiniem projektā varētu iegūt pietiekami daudz naftas, lai radītu 9, 2 miljonus metrisko tonnu piesārņojuma. Tas būtu līdzvērtīgi diviem miljoniem ar degvielu darbināmu automašīnu.
Globālā sasilšana nav vienīgā problēma, kurai šī projekta kontekstā uzmanību pievērsuši klimata aktīvisti. Viņus satrauc arī tas, ka projekts varētu iznīcināt vietējo sugu biotopu un mainīt dzīvnieku migrācijas ceļus.
"Šis ir milzīgs drauds klimatam un Vašingtonas rīcība nesaskan ar Baidena administrācijas solījumiem risināt klimata krīzi," komentēja "Earthjustice" jurists Džeremijs Liebs.
Savas 2020. gada prezidenta kampaņas laikā Baidens deva zvērestu pārtraukt jaunus naftas un gāzes urbumus publiskajās teritorijās un ūdeņos. Kopš 2021. gada Bidena administrācija atvērusi vairākas teritorijas jauniem urbumiem. Pret vairākām no šīm jaunajām naftas un gāzes urbšanas zonām tiesā iebildušas vides aktīvistu grupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
