Projekta vērtībā ir 12,5 miljardi ASV dolāru (6,3 miljardi latu).
Projekta ietvaros plānots uzbūvēt piestātni kodolaviobāzes kuģim, pretraķešu aizsardzības sistēmu un mācību poligonus, kā arī paplašināt jau esošo aviobāzi salā. Tās būs lielākās investīcijas militārajā bāzē Klusā okeāna rietumu daļā kopš Otrā pasaules kara laikiem un lielākais projekts jūras spēku struktūras attīstīšanai pēdējās desmitgadēs.
Tikmēr Guamas iedzīvotāji pauž bažas, ka projekts nodarīs kaitējumu salas ekosistēmai un uz tūrismu balstītai ekonomikai.
Pēc ekspertu viedokļa, pašreiz Ķīna nav spējīga mest izaicinājumu amerikāņu pārākumam Klusajā un Indijas okeānā. Taču pēdējo desmit gadu laikā Ķīna būtiski paplašinājusi savu floti, cenšoties atturēt amerikāņus no militārās iejaukšanās iespējamā konflikta gadījumā ar Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu. Turklāt Jūras spēku paplašināšanu nosaka valsts vēlme garantēt drošību jūras ceļiem no Tuvajiem Austrumiem, no kurienes līdz 2035. gadam Ķīna importēs aptuveni 70-80% valstī patērējamās naftas. Militārā konflikta dēļ naftas piegādes var tikt apdraudētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
