Irānai ir gandrīz viss nepieciešamais, lai uzbūvētu atombumbu, un vienīgais, kas tai trūkst, ir zināšanas, kā to visu salikt kopā, otrdien paziņoja ASV Valsts departaments.
Ar Valsts departamenta pārstāvja Šona Makormaka izteikumiem ASV jau otro reizi pēdējo dienu laikā paudušas savu satraukumu. Iepriekš Vašingtona nāca klajā ar aicinājumu atbalstīt pret Teherānu vērstas ANO sankcijas.

Makormaks uzsvēra, ka irāņiem ir labi izglītoti zinātnieki, infrastruktūra, izejmateriāli un aprīkojums, kas nepieciešami atombumbas izgatavošanai.

"Viņiem ir resursi, kas nepieciešami atomieroča radīšanai," reportieriem sacīja Makormaks. "Tomēr pagaidām vēl visi šie resursi nav salikti kopā. Ir noteiktas tehnoloģijas un nianses, kas, pēc mūsu domām, viņu rīcībā pašlaik vēl nav, spriežot pēc tā, ka viņi vēl nav radījuši atomieroci," pavēstīja Makormaks.

Viņš nevēlējās prognozēt, kad Irāna varētu nonākt tik tālu, ka neviens to vairs nespētu atturēt no atombumbas uzbūvēšanas, taču norādīja, ka tieši tādēļ ir svarīgi neļaut Teherānai veikt sava urāna bagātināšanu.

"Tieši tādēļ ar šo lietu saistītie materiāli ir nosūtīti ANO Drošības padomei, un tādēļ arī mēs veltām tik daudz pūļu, lai neļautu Irānai tikt arī pie vēl trūkstošajiem resursiem," piebilda Valsts departamenta pārstāvis.

Sestdien ASV beidzot ieguva Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) atbalstu Irānas kodolprogrammas lietas nodošanai ANO Drošības padomei, kas varētu lemt par sankciju piemērošanu.

Taču stingu ANO sankciju iespēju liek apšaubīt Ķīnas un Krievijas iebildumi, kas rosinājis Vašingtonu šonedēļ pievērsties skarbākai retorikai.

Valsts sekretāra vietnieks ieroču kontorles jautājumos Roberts Džozefs pirmdien apgalvoja, ka "Irānai ir visi nepieciešamie resursi un līdzekļi atomieroču izgatavošanai". Džozefs sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka Teherāna no tā jāatrunā "visiem iespējamiem līdzekļiem". Viņš atturējās no komentāriem iespējamu militāru akciju sakarā, norādot, ka Rietumi "cik vien iespējams, ļauj strādāt diplomātijai".

ASV amatpersonas iepriekš apgalvojušas, ka Irānai savas atombumbas radīšanai pietiktu ar pieciem gadiem, tomēr gadu Vašingtona nepievienojās Eiropas diplomātiskajiem centieniem pārliecināt Teherānu atteikties no savām bruņošanās ambīcijām.

Savukārt pašlaik amerikāņi Irānas ietekmēšanas procesā pārņem vadību, pirms vēl ANO un sabiedrotie ķērušies pie islāma valsts kodolaktivitāšu ierobežošanas.

"Pastāv vispārēja vienošanās, ka nedrīkst ļaut Irānai iegūt atomieročus, jo tas radītu destabilizējošas sekas ne vien attiecīgajā reģionā, bet visā pasaulē," sacīja Makormaks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!