"Tā kā vēlēšanas ASV noritēja par iekšpolitikas, nevis ārpolitikas jautājumiem, es neprognozēju nekādu pārrāvumu attiecībās ar Eiropu," Kongresa vēlēšanu iznākumu trešdien komentēja Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Viņaprāt, Vašingtona saglabās nepārtrauktību Savienoto Valstu ārpolitikā.
Līdzīgu viedokli paudis arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvis, kurš pēc ASV notikušajām vēlēšanām prognozē "nelielas izmaiņas" šīs valsts ārpolitikā.
Tikmēr vienīgais Eiropas Savienības (ES) politiķis, kurš atklāti paudis gandarījumu par šādu pavērsienu Savienoto Valstu politikā, ir Eiropas Tautas partijas (EPP) līderis Vilfreds Martenss.
Beļģu politiķis apsveicis Republikāņu partiju ar "uzvaru vidustermiņa vēlēšanās" un paziņojis par "augsta ranga EPP delegācijas" vizīti Vašingtonā decembrī.
"Turpinoties globālajai ekonomikas un politikas krīzei, politiskā dinamika ASV turpina attīstīties dramatiskā veidā un cita starpā uzsver nepieciešamību stiprināt transatlantisko partnerību," savā paziņojumā norāda Martenss.
Tikmēr analītiķi abās Atlantijas okeāna pusēs brīdina par gaidāmajiem sarežģījumiem Eiropai svarīgos jautājumos.
"Neraugoties uz deviņu vietu vairākumu ASV Senātā, Obama šogad nespēja panākt klimata izmaiņu likumprojekta apstiprināšanu. Nākamgad ASV klimata izmaiņu likumprojekts būs miris," spriež Vācijas Maršala fonda ASV eksperts Brūss Stroks.
Turklāt situācija ap 20.novembrī gaidāmo ES un ASV samitu iezīmējas vēl drūmākās krāsās.
Eiropas Parlamenta (EP) liberāļu līderis Gijs Verhofstads mudinājis bloka pārstāvjus ar ASV valdību apspriest jautājumu par kara noziegumiem Irākā, kas atklātībā nonāca, pateicoties tīmekļa vietnē "WikiLeaks" pagājušajā mēnesī publiskotajiem dokumentiem.
Taču ES amatpersonas jau atzinušas, ka šo tematu neizdosies iekļaut sanāksmes darbakārtībā.
""WikiLeaks" ir diezgan neiespējams jautājums samitā," interneta medijam "EUObserver" norāda Eiropas Ārlietu padomes pārstāve Ulrīke Gīrota. "Taču tas atspoguļo vēsturi. Mēs zaudējam emocionālo sasaisti ar ASV. Mani bērni ir dzimuši pēc 2001.gada 11.septembra. Viņi nav pieredzējuši "labo Ameriku", viņi ir lasījuši par viņiem tikai kā par sliktajiem puišiem."
Savukārt Krievijas amatpersonas norāda, ka līdz ar varas līdzsvara izmaiņām ASV apdraudēta arī jaunā Stratēģisko ieroču samazināšanas līguma (START) ratifikācija.
Ja ratifikāciju neizdosies panākt vēl ar veco Kongresa sastāvu, "izredzes ratificēt līgumu jaunajā Senātā būs ievērojami mazākas", izdevumam "The Wall Street Journal" norāda Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačevs.
Tādēļ viņš lūdzis Krievijas parlamentu pagaidām apturēt ratifikācijas procesu, kas savukārt varētu iedragāt Obamas aizsākto ASV un Krievijas attiecību pārstartēšanu.
Pats Obama jau uzņēmies daļu atbildības par zaudējumu vēlēšanās, atzīstot, ka ASV sabiedrību "pamatīgi sagrāvis" tautsaimniecības atveseļošanās temps.
Baltā nama saimnieks arīdzan norādījis, ka turpmāk nāksies pielikt vairāk pūļu, lai Vašingtonā panāktu vienprātību.
Kā jau vēstīts, otrdien notikušajās ASV Kongresa vēlēšanās, uz kurām nomācošu iespaidu atstājusi ekonomikas lejupslīde, republikāņi pārņēmuši savā kontrolē Pārstāvju palātu un ievērojami iedragājuši demokrātu vairākumu Senātā.
Jaunais Kongress savu darbu uzsāks nākamā gada janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
