Likumprojektu jau maijā pieņēma Senāts. Tagad tas tiks nosūtīts uz Balto namu, lai to parakstītu ASV prezidents Džordžs Bušs, piešķirot tam likuma spēku.
"Šis likums stiprinās mūsu spējas aizsargāt amerikāņus pret bioloģiskiem, ķīmiskiem, nukleāriem un radioloģiskiem draudiem," uzsvēra Bušs rakstiskā paziņojumā no Viskonsinas štata Grīnbejas pilsētas, kur viņš piedalījās prezidenta vēlēšanu kampaņā.
"Sapulcējot kopā jaunos un inovatīvos veidos pētniekus, medicīnas ekspertus un biomedicīniskās rūpniecības pārstāvjus, mēs palīdzēsim ne vien aizsargāt tēvzemi, bet arī gūt ieskatu citās slimībās," uzsvēra prezidents.
Bušs pirmoreiz pieminēja šo iniciatīvu savā 2003.gada runā par valsts stāvokli. Stimuls tai bija izlūkdienestu ziņas, ka "Al Qaeda" un citas teroristu organizācijas mēģina izstrādāt vai gūt pieeju bioloģiskiem ieročiem un citiem masu iznīcināšanas ieročiem.
Vašingtonas administrācijas amatpersonas atzīst, ka ASV pieejamie aizsardzības līdzekļi pret masu iznīcināšanas ieročiem ir maz mainījušies kopš "aukstā kara" laikiem. Nacionālās drošības ministrs Toms Ridžs trešdien vēlreiz uzsvēra stāvokļa nopietnību.
Jaunais likums garantēs stabilu noieta tirgu kompānijām, kuras izstrādā pretlīdzekļus pret masu iznīcināšanas ieročiem. Daļa no šīm kompānijām ir bāzētas ārvalstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
