"Discovery" tika palaists pulksten 16.53 (23.53 pēc Latvijas laika) uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kur tā ierašanās ir gaidāma sestdien pulksten 14.16 (21.16 pēc Latvijas laika). Tā atgriešanās uz Zemes ir paredzēta martā.
Par plānoto "Discovery" startu 24.februārī NASA paziņoja 11.janvārī pēc tam, kad inženieri bija noskaidrojuši, kā ar nelielām metāla sloksnītēm nostiprināt kosmosa kuģa ārējo degvielas tvertni.
NASA iepriekš bija atlikusi startu uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu vairāk laika atspoļkuģa remontam. Kuģa ārējā degvielas tvertnē atrastu plaisu dēļ NASA pirms tam bija atlikusi startu uz 3.februāri, vēl pirms tam - uz pagājušā gada 17.decembri, bet vēl agrāk - uz pagājušā gada 3.decembri.
"Discovery" sākotnēji bija plānots palaist uz SKS pagājušā gada 5.novembrī, bet dažas stundas pirms plānotā starta tas tika atlikts, jo tehniķi konstatēja ūdeņraža noplūdi no ārējās degvielas tvertnes. Remonta gaitā tika atrastas vairākas plaisas ārējā degvielas tvertnē.
Ir gaidāms, ka "Discovery" misija kosmosā ilgs 11 dienas. Kuģa apkalpē ir seši amerikāņu astronauti.
"Discovery" aizvedīs uz SKS loģistikas moduli "Leonardo", kas tiks pievienots stacijai, nodrošinot tai lielāku uzglabāšanas platību. Kuģis aizvedīs uz SKS arī pirmo cilvēkveidīgo kosmosa robotu "Robonaut 2" (R2) un rezerves daļas.
Šis ir "Discovery" 39.lidojums kosmosā, un pēc tā šī atspoļkuģa izmantošana tiks pārtraukta. "Discovery" pirmais starts notika 1984.gadā.
"Discovery" savos lidojumos jau ir pavadījis 352 dienas kosmosā un apriņķojis apkārt Zemei vairāk nekā 5600 reižu.
Atspoļkuģu pēdējie starti uz SKS ir gaidāmi šogad. 19.aprīlī paredzēts šatla "Endeavour" starts. 28.jūnijā tiek plānots atspoļkuģa "Atlantis" starts, lai aizvestu lielgabarīta kravas, kuras spēj transportēt tikai atspoļkuģi.
ASV nodoms pārtraukt atspoļkuģu izmantošanu galvenokārt saistīts ar pārāk augstajām izmaksām. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija jau ir ierosinājusi ļaut astronautiem doties kosmosā ar komerciālajiem lidaparātiem, lai NASA vairāk uzmanības varētu pievērst nākotnes misijām uz Marsu un citiem galamērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
