Bergers, kā arī Baltā nama un Valsts departamenta preses sekretāri arī atzinīgi novērtēja to, ka demokrātiskas vēlēšanas Krievijā pēdējā gadu desmita laikā ir kļuvušas par parastu parādību, un ka Valsts domes vēlēšanās ziemas vidū piedalījās vairāk nekā 60 procenti elektorāta.
Bergers piebilda, ka ASV Kongresa vēlēšanās bieži piedalās mazāk nekā 40 procenti vēlētāju.
“Mēs ticam, ka šī demokrātiskā prakse .. nostiprinās,” sacīja Valsts departamenta preses sekretārs Džeimss Foulijs. “Mēs uzskatām, ka gan šīs vēlēšanas, gan prezidenta vēlēšanas [2000. gada] jūnijā ir svarīgi pagrieziena punkti Krievijas postkomunistiskajā attīstībā,” viņš piebilda.
Baltā nama preses sekretārs Džo Lokhārts apsveica vēlēšanu norisi bez redzamiem likumpārkāpumiem, bet uzsvēra, ka lielais atbalsts premjeram Vladimiram Putinam neietekmēs starptautisko spiedienu uz Krieviju karadarbības izbeigšanai Čečenijā.
“Starptautiskā sabiedrība turpinās pierādīt Krievijas valdībai un Krievijas tautai, kā to [konfliktu Čečenijā] uztver pārējā pasaule,” sacīja Lokhārts.
Niksona centra pārstāvis uzskatīja, ka šīs vēlēšanas ir laba ziņa ārvalstu investoriem Krievijā. Tomēr Kārnegī fonda pārstāvis atzina, ka tās ir “uzticības balsojums Putina valdībai”, nevis vēlētāju aicinājums likumdevējiem īstenot reformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
