Foto: Reuters/Scanpix

ASV prezidents Baraks Obama pirmdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Irānas centrālo banku, pastiprinot ekonomiskos pasākumus pret šo valsti laikā, kad ir izteikti pieņēmumi par iespējamu Izraēlas triecienu Irānas kodolprogrammai.

Obama ir uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Irānu rada "bezprecedenta" problēmas šai valstij, tomēr Izraēlā pieaug bažas, ka šīs sankcijas laikus neapturēs Irānas kodolprogrammu.

"Es esmu nolēmis, ka ir attaisnojamas papildu sankcijas, it īpaši ņemot vērā Irānas Centrālās bankas un citu Irānas banku maldinošo praksi slēpt sankcijām pakļauto pušu darījumus," Obama paziņoja ASV Kongresam.

Viņš arī nosodīja "Irānas darbību radīto risku starptautiskajai finanšu sistēmai, kurš turpinās un ir nepieņemams".

Jaunās sankcijas ietvertas Obamas svētdien parakstītā rīkojumā. Saskaņā ar tām tiek bloķēti visi ASV jurisdikcijā esošie Irānas valdības, Irānas Centrālās bankas un visu Irānas finanšu institūciju īpašumi un intereses.

Līdz šim ASV institūcijām tika pieprasīts noraidīt, nevis bloķēt šo Irānas iestāžu transakcijas.

Eiropas Savienības (ES) valstis 23.janvārī vienojās noteikt naftas embargo pret Irānu, šādi mēģinot apturēt Irānas kodolprogrammas finansēšanu. ES valstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē tika pieņemts lēmums nekavējoties aizliegt jaunu Irānas jēlnaftas importa, iegādes vai transportēšanas līgumu slēgšanu.

Tomēr, lai pasargātu ES ekonomiku, kas mēģina pārvarēt parādu krīzi, ministri piekrita noteikt embargo pārejas laiku, dodot valstīm iespēju līdz 1.jūlijam pabeigt darījumus atbilstoši jau noslēgtiem līgumiem.

ES ārlietu ministri arī nolēma iesaldēt Irānas centrālās bankas aktīvus, ko var izmantot Irānas kodolprogrammas finansēšanai, kā arī aizliegt zelta un citu dārgmetālu tirdzniecību ar šo banku un citām Irānas valsts institūcijām, informēja ES amatpersonas.

Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz, apgalvojot, ka programmas mērķi ir tikai civili.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!