ASV un to NATO sabiedrotie piedāvās Krievijai Moldovas separātiskā Piedņestras apgabala konflikta noregulējuma plānu, izvietojot šajā nemierīgajā apgabalā starptautiskos miera uzturēšanas spēkus. Tādējādi Vašingtonas administrācija cenšas izlīdzināt domstarpības ar Krieviju, kas ir radušās saistībā ar Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) turpmāko ievērošanu, otrdien sacīja ASV administrācijas pārstāve.

Ja šis piedāvājums tiks pieņemts, NATO valstis varētu pavirzīties tuvāk CFE līguma jaunās versijas ratifikācijai.

NATO valstis atsakās ratificēt jauno CFE līguma versiju, kamēr Krievija nav izvedusi savu karaspēku no Gruzijas un Moldovas. Pašlaik jau ir sākta Krievijas karaspēka izvešana, tomēr situācijas noregulējums Piedņestrā varētu izrādīties sarežģīts.

Jaunajiem miera uzturēšanas spēkiem ir jābūt daudznacionāliem un tajos ir jāpiedalās arī Krievijas pārstāvjiem, norādīja ASV valsts sekretāra vietniece Pola De Sutera.

Bez tam Krievijai būtu no šī reģiona jāizvāc arī savs apbruņojums. Šādi rīkojoties, Krievija izpildītu tās saistības, ko tā ir uzņēmusies Stambulas konferences laikā 1999.gadā, uzsvēra ASV diplomāte.

ASV puse jauno priekšlikumu par miera uzturētājiem Piedņestrā gatavojas piedāvāt jaunnedēļ CFE konferences laikā.

Jau ziņots, ka 26.aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par CFE līguma moratoriju no Krievijas puses.

Toreiz Krievijas lēmums tika saistīts ar NATO valstu atteikšanos ratificēt jauno CFE līguma versiju un Vašingtonas plāniem Austrumeiropā izvietot pretraķešu vairoga daļas, ko Maskava uzskata par draudiem savai nacionālajai drošībai.

1990.gadā noslēgtais CFE līgums ierobežo konvencionālās armijas izvietošanu Eiropas kontinentā.

Krievija vairākkārt pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificētu CFE, baidoties, ka NATO varētu gūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Piedņestra ir Krievijas ietekmē esoša "de facto" neatkarīga valsts, kas atrodas starptautiski atzītajās Moldovas republikas robežās. Piedņestras neatkarību nav atzinusi neviena ārvalsts vai starptautiskā organizācija.

Moldova jau kopš deviņdesmito gadu sākuma cenšas atgūt kontroli pār separātisko provinci, taču līdz šim tas nav sekmējies, jo Piedņestrā atrodas separātistus atbalstošas Krievijas armijas vienības.

Piedņestras konflikta saknes meklējamas impēriski noskaņoto Krievijas politiķu centienos saglabāt ietekmi bijušajā padomju telpā, kā arī sarežģītajā šā reģiona vēsturē un attiecībām starp moldāvu un slāvu iedzīvotājiem.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form