"Es balsoju par, bet domāju: "Jēziņ, nu man pašai tas būs jāievēro," saka Trojas mērs Džīna Staina. "Šis likums var izrādīties noderīgs, ja tiek rupji pārkāpts likums, taču es to nespēju iedomāties."
Taču runas brīvības aktīvisti uzskata, ka šādi likumi ierobežo pilsoņu tiesības brīvi izteikties.
Trojā atjaunoti 45 gadus vecie noteikumi par uzvedības normu ievērošanu sabiedriskās vietās.
"Mēs to vēlējamies," saka Trojas jurists Džons Mārtins. "Tas tiks piemērots ļoti reti, taču ir gadījumi, kad tas var būt nepieciešams."
Varas iestādes arī aizliegušas parādīties sabiedriskās vietās peldkostīmos, kas pārāk atklāti atsedz ķermeni, spļaut autobusos, blēņoties ar publiskajiem dzeramā ūdens krāniem un bez atļaujas blenzt svešu māju logos.
Spļaušana uz ietves, kas gadiem ilgi uzskatīta par nepieņemamu, tagad ir atļauta.
Trojas pilsētas pašvaldības loceklis Entonijs Palota, kurš atzīst, ka likums pret rupju izrunāšanos ir nepieciešams, tomēr iebilst, ka nav īsti skaidrs, ko īsti var dēvēt par rupjību.
"Es nesaprotu ķīniešu valodu un nesaprotu krievu valodu. Kāds mani var pasūtīt d***, un es droši vien pasmaidīšu un pateikšu paldies, jo nesapratīšu, ko viņi saka. Vai tas ir noziegums?" jautā Palota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
