ASV Aizsardzības ministrija pēc tiesas rīkojuma piektdien publiskoja daļēju Gvantanamo ieslodzīto vārdu un nacionalitāšu sarakstu.
ASV nekad nav atklājusi aptuveni 500 ārzemnieku ieslodzīto vārdus. Pirmie par kaujiniekiem uzskatītie ieslodzītie Gvantanamo cietumā tika nogādāti 2002.gada 11.janvārī.

Kaut arī izplatītais saraksts ir nepilnīgs, tā ir plašākā informācija, kādu ASV valdība ir līdz šim atklājusi par Gvantanamo cietumā ieslodzītajiem.

Pentagons piektdienas vakarā publiskoja vairāk nekā 5000 dokumentu lapas ar informāciju par Gvantanamo līcī veiktajām nopratināšanām.

"Amnesty International" galvenais pārstāvis ASV Kērts Gērings aicināja Pentagonu publiskot pilnīgu ieslodzīto sarakstu, kā arī informāciju par ieslodzījumu vietām Afganistānā un citās valstīs.

"Tas ir kā spert un kliegt un izraut zobus, lai [no Pentagona] iegūtu kādu informāciju" par ieslodzītajiem, piebilda Gērings.

Pentagona pārstāvis Braiens Vaitmens sacīja, ka dokumenti satur datus par aptuveni 317 ieslodzītajiem. Viņš apgalvoja, ka Gvantanamo pašlaik atrodas aptuveni 490 ieslodzītie.

Ieslodzīto vārdi, bieži vien bez skaidri norādītām viņu nacionalitātēm, ir izmētāti pa visiem dokumentiem, kas apgrūtina to precīzu saskaitīšanu.

Tikai desmit no Gvantanamo ieslodzītajiem ir izvirzītas apsūdzības. ANO ir pieprasījusi Vašingtonu slēgt Gvantanamo cietumu.

ASV apgabala tiesnesis Džeds Rakofs, skatot ziņu aģentūras "Associated Press" iesniegto prasību tiesā, pagājušā mēnesī deva rīkojumu Pentagonam atklāt dokumentus par ieslodzīto nopratināšanu.

Pentagons nav izplatījis visu ieslodzīto vārdus tādēļ, ka tiesas prasībā nebija pieprasīti dati par ieslodzītajiem, kas atteicās piedalīties militārajās noklausīšanās, pavēstīja Vaitmens.

Jautāts, kāpēc Pentagons neatklāj pilnu sarakstu, Vaitmens sacīja, ka "pastāv bažas, ka personīgas informācijas izplatīšana, kā viņu vārdi, varētu apdraudēt ieslodzīto drošību".

Dokumentos atrodas ieslodzīto liecības, kurās viņi stāsta kā un kur viņi aizturēti, kāda veida kaujinieku apmācību viņi izgājuši un kādi ir viņu uzskati.

Piemēram, dokumentā par ieslodzīto vārdā Najifs Abdallahs al Nuhajlans teikts: "Ieslodzītais sacīja, ka viņš nicina "Al Qaeda", ko viņš uzskata par ļoti bīstamu organizāciju, un viņi ir viņam melojuši. Ieslodzītais uzskata, ka "Al Qaeda" viņam nav ļāvusi doties mājās un ir atņēmusi viņam pasi, kas, kā viņš uzskata, izmantota kādā operācijā".

Ieslodzītais arī amerikāņu karavīram sacījis: "Seržant, es vēlos tevi nogalināt".

Dokumentā par ieslodzīto vārdā Abdallahs Salihs Ali Al Adžmi teikts, ka viņš dezertējis no Kuveitas armijas un devies uz Afganistānu, lai cīnītos kopā ar "Taliban".

"Pēc ierašanās Gvantanamo Al Adžmi pastāvīgi sarīkojis nemierus. Al Adžmi vispārējā uzvedība ir agresīva un nepakļāvīga, un savu ieslodzījuma laiku viņš pārsvarā ir uzturējies Gvantanamo disciplinārajā blokā," teikts dokumentā.

ASV agrāk ir izpaudusi dažu ieslodzīto vārdus tieslietu dokumentos, bet vēl vairāku citu ieslodzīto vārdu izpauduši viņu radinieki vai advokāti.

Pentagons apgalvo, ka ar ieslodzītajiem apietas cilvēcīgi un ka viņi netiek spīdzināti.

ASV ieslodzītos klasificē kā ienaidnieku kaujiniekus, nevis karagūstekņus, tādā veidā viņiem liedzot Ženēvas konvencijā garantētās karagūstekņu tiesības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!