ASV Senātā Misūri štata republikānis Rojs Blants nobloķējis demokrātu senatoru centienus aizvākt Konfederācijas pieminekļus Vašingtonā no ASV Kapitolija ēkas, skaidrojot, ka par pieminekļu likteni jālemj štatiem, kas tos tur uzstādījuši.
Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers un senators Korijs Bukers vēlējās ar vienbalsīgu atbalstu pieņemt likumu par to, lai no Kapitolija tiktu aizvākti 11 pieminekļi, kas tur uzstādīti Konfederācijas amatpersonām un XIX gadsimta pirmās puses ASV viceprezidentam Džonam Kalhūnam, kas cita starpā ir pazīstams kā verdzības aizstāvis.
Bukers norādīja, ka šie pieminekļi uzstādīti Džima Krova likumu rasu segregācijas laikā, kad parasta bija melnādaino linčošana.
"Mēs nevaram nošķirt Konfederācijas pieminekļus no šīs vēstures un balto pārākuma ideju mantojuma šajā valstī," sacīja Bukers, kurš pats ir viens no trim melnādainajiem senatoriem.
Senāta Noteikumu komitejas priekšsēdētājs Blants tam iebilda un priekšlikumu nobloķēja.
Misūri senators skaidroja, ka viņa komiteja tikai nule kā saņēmusi likumprojektu un ka viņš potenciāli gribētu sarīkot noklausīšanās sēdi par to, pirms jautājums tiek virzīts tālāk.
Senators arī skaidroja, ka ar šo priekšlikumu tiktu pārkāpta vienošanās, kas paredz, ka katrs štats var izvēlēties divus vēsturiski nozīmīgus cilvēkus, kam tiek uzstādīti pieminekļi Kapitolijā.
Šie noteikumi pieņemti vēl ASV pilsoņkara laikā.
"Katram no šiem štatiem ir tiesības aizvākt pieminekļus, un daži to jau ir izdarījuši. Tā ir vienošanās ar štatiem. Tāda tā ir no 1864.gada," skaidroja Misūri republikānis.
Kongress 2000.gadā pieņēma likumu, ļaujot štatiem nomainīt pieminekļus ar gubernatoru un štata likumdevēju apstiprinājumu.
Vairāki Dienvidu štati jau nomainījuši konfederātu pieminekļus pret pilsonisko tiesību kustības līderu pieminekļiem, atgādināja senators.
Protestos pret rasismu un policijas brutalitāti, kas ASV aizsākās maija beigās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves, Savienoto Valstu pilsētās nogāztas vairākas ar Konfederācijas piemiņu saistītas skulptūras, arī pieminekļi Amerikas atklājējam Kolumbam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
