Šādu lēmumu tiesa pieņēma pēc kāda ASV zinātnieka lūguma, kurš vēlējās iepazīties ar izmeklēšanas komisijas dokumentiem.
Tiesnesis norādīja, ka Votergeitas lietas dokumentu vēsturiskā nozīme ir daudz lielāka nekā nepieciešamība saglabāt to slepenību. Tiesa norāda, ka Niksons miris jau pirs 17 gadiem, un arī daudzi citi cilvēki, kas bija iesaistīti šajā skandālā, vairs nav dzīvo vidū.
Tomēr dokumentus nepubliskos līdz brīdim, kamēr apelācijas tiesa nebūs izskatījusi ASV valdības pārsūdzību.
Votergeita bija viens no pasaules lielākajiem politiskajiem skandāliem, kas noveda pie prezidenta Niksona atkāpšanās no amata 1974.gadā. Skandāls sākās ar piecu vīriešu, kuri ielauzās Demokrātu nacionālās komitejas mītnē Votergeitas viesnīcā, aizturēšanu 1972. gada 17. jūnijā.
Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), bet vēlāk citas institūcijas un prese atklāja, ka šī ielaušanās nebija vienīgais Niksona administrācijas veiktais pārkāpums. Tika atklāti arī pārkāpumi saistībā ar viltus reklāmas kampaņām, politisko izspiegošanu, sabotāžu, nelegālu ielaušanos, nepareizi veiktiem nodokļu auditiem, liela mēroga telefonsarunu noklausīšanos un slepenu naudas fondu Meksikā, no kura apmaksāja ar šīm operācijām saistītos izdevumus.
Niksons ir līdz šim vienīgais ASV prezidents, kurš atkāpies no amata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
