ASV un Krievija jauno bruņojuma samazināšanas līgumu varētu noslēgt līdz 18.decembrim

Pirmdien Maskavā tikās Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs un ASV valsts apakšsekretāre Elena Taušere, apspriežoties par atbruņošanos un starptautisko drošību, kā arī stratēģisko ieroču krājumu samazināšanu.

Kā jau ziņots, sestdien beidzās darbības termiņš ASV un Krievijas noslēgtajam Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumam (START), kas ierobežo abu valstu rīcībā esošos stratēģisko ieroču krājumus.

Kaut arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un viņa ASV kolēģis Baraks Obama vairākkārt pauda apņemšanos līdz START darbības beigām noslēgt jaunu līgumu, abu lielvalstu sarunas ir ievilkušās.

Piektdien Krieviju pameta 20 ASV ieroču inspektori, kas gandrīz 20 gadu garumā uzraudzīja Krievijas galveno raķešu rūpnīcu Votkinskā aptuveni 580 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas.

Vašingtona centās panākt, lai inspektori varētu turpināt darbu arī pēc 5.decembra, taču Maskava tam iebilda, kas savukārt noveda pie līguma atjaunošanas sarunu strupceļa.

Savukārt "Kommersant" pirmdien vēsta, ka Krievijas un ASV delegācijas turpina aktīvas konsultācijas Ženēvā, cerot pabeigt jaunā līguma teksta saskaņošanu.

Laikraksts, atsaucoties uz avotiem Krievijas prezidentūrā un Ārlietu ministrijā, vēsta, ka "ir vēlme vienoties un parakstīt jauno līgumu līdz 18.decembrim".

1991.gadā noslēgtais START nosaka, ka Maskavas un Vašingtonas arsenālā nevar būt vairāk par 6000 kodolgalviņu un 1600 ballistiskām raķetēm un kodolieroču bumbvedējiem.

ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs jūlijā Maskavā parakstīja deklarāciju, abām pusēm apņemoties septiņu gadu laikā no jaunā līguma spēkā stāšanās brīža kaujasgalviņu skaitu ierobežot robežās no 1500 līdz 1675.

Pašreizējo kodolarsenālu lieluma aplēses ir dažādas. Pēc ASV iznākošā izdevuma "Bulletin of the Atomic Scientists" aprēķiniem, 2009.gada sākumā ASV rīcībā bija aptuveni 2200 operatīvi izmantojamu kaujasgalviņu, bet Krievijas bruņojumā - 2790.