'Tas ir klimats, saprotiet?'

Atlūzas: 'Strādāt Abhāzijā – tas nav prestiži'
Foto: Jevgēnijs Feldmans

Suhumi var apmeklēt mušu apķēzītas produktu bodītes ar gandrīz vai lauku sortimentu (degvīns, pelmeņi, šokolādes batoniņi), bet ir arī smalks lielveikals ar parmezānu un maskarponi, ar sīrupu kokteiļiem – Abhāzija ir brīva no Putina atbildes sankcijām.

"Cilvēku mēneša ienākumi ir aptuveni 50 – 70 tūkstošu rubļu (700 – 1000 eiro). Nelieli ir tikai no budžeta atkarīgajiem," lielveikala saimniekam ir sava taisnība. Viņš piegādā produktus restorāniem, bet atlikumu realizē veikalā, tāpēc arī ir Eiropas sieri. Daļu preču ved no Turcijas.

"Bet jūs domājāt, ka Abhāzija bez Krievijas mirst? Tas, ka Krievija mūs atzina, neatnesa nekādu brīvību – mēs tikai kļuvām no tās atkarīgi," uzskata īpašnieks, kura veikalā var nopirkt Vologodas sviestu par 70 rubļiem (1 eiro), šokolādi "Ritter Sport" par 90 rubļiem (1,3 eiro) un puslitru degvīna "Parlaments" par 240 rubļiem (3,50 eiro).

Suhumi tirgū vienkāršāks degvīns maksā 130 rubļus (1,90 eiro), kilograms kartupeļu – 30 rubļi (0,45 eiro), persiki – 150 (2,20 eiro), cūkgaļa par 300 rubļiem (4,40 eiro).

"Apdraudējuma gadījumā tauta ir kaujinieciska. Bet savā būtībā tauta mums ir ļoti slinka," rausta plecus saimnieks, "Ļaužu, kuri grib strādāt, ir ļoti maz. Es to no pieredze saku: man labākās darbinieces ir krievu meitenes."

Sevi viņš, protams, izdala no masas. Lūdz neatklāt viņa vārdu presē un turpina raksturot mentalitāti: "Tas ir klimats, saprotiet? Itālijā ir tas pats. Pat ja mums visi pārtrauks strādāt, badā tāpat neviens nenomirs. Mums katram ir sava dzimtas ligzda. Katru nedēļu no laukiem atved miltus, tomātus, gurķus, te ir tik patīkami. Un arī karā mēs galīgi nebadojāmies un blokādē varam dzīvot gadiem."

Cūkgaļu šajā veikalā sver miesnieks Sergejs – dzimis Rostovā, bet te dzīvo jau 35 gadus, uz šejieni atbrauca vēl bērns būdams kopā ar vecākiem. Viņa sieva arī stāv aiz letes – tirgū. "Te darbs ir vai nu tirgū, vai sezonas laikā vest mandarīnus pāri robežai, bet tas ir smagi un iespējams, tikai tad, ja aug savējie," viņš stāsta un sāk lielīties, ka bijis Donbasā.

"Aizbraucām mēs no šejienes divos autobusos... Atgriezās viens autobuss," viņš atzīmē.

Uz jautājumu, vai Abhāzijā nav saglabājusies kāda rūpniecības nozare, kur strādāt, Sergejs priecīgi atbild: "Jā, tāpēc daba mums ir tik tīra, ka ne rūpnīcu, ne cauruļu, nekādas izplūdes gāzes, tikai no automašīnām... Mums ūdeni tieši no krāna var dzert! Pamēģini Rostovā tā iedzert! Ziniet, kā Abhāziju dēvē? Dvēseles zeme!"

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Abhāzija Krievija Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form