Foto: AFP/Scanpix
Turpinoties spriedzei starp Venecuēlu un Kolumbiju, ko izraisīja Karakasas lēmums slēgt robežu ar kaimiņvalsti un deportēt kolumbiešus, abas valstis atsaukušas savus vēstniekus, vēsta raidsabiedrība BBC.

Kopš Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pagājušajā nedēļā slēdza robežu ar Kolumbiju, lai apkarotu kontrabandistu darbību, no pierobežas ir deportēti vairāk nekā 1000 kolumbiešu, bet aptuveni 6000 devušies prom paši.

Ceturtdien Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss Karakasas rīcību un izturēšanos pret kolumbiešiem nosauca par "nepieņemamu" un atsauca savu vēstnieku Venecuēlā.

Neilgi pēc tam Venecuēla paziņoja par sava vēstnieka Kolumbijā atsaukšanu uz konsultācijām.

Maduro pagājušajā piektdienā slēdza robežu ar Kolumbiju un pasludināja ārkārtas stāvokli Tačiras štatā, reaģējot uz kontrabandistu uzbrukumu, kurā tika ievainoti trīs karavīri un civiliedzīvotājs.

Slikti apsargātās Venecuēlas un Kolumbijas robežas tuvumā jau izsenis darbojas kontrabandisti, kuri Venecuēlā iepērk lētās un valsts subsidētās preces, lai pārdotu tās Kolumbijā.

Maduro nekārtībās, noziegumos un vardarbībā uz robežās vaino kolumbiešu kaujinieku grupējumus. Lai tiktu galā ar bandām, Maduro pasludināja 60 dienas ilgu ārkārtas stāvokli, turklāt varasiestādēm ir atļauts bez ordera pārmeklēt mājas.

Tikmēr Kolumbijas prezidents Santoss paziņoja, ka deportētie cilvēki nav kaujinieki, bet gan nabadzīgas un vienkāršas ģimenes, kas tikai vēlas "dzīvot un strādāt".

Daži kolumbieši sūdzējušies par Venecuēlas armijas slikto izturēšanos, papildināja Santoss. Venecuēlas ārlietu ministrs šīs apsūdzības noliedza, saucot tās par "mediju meliem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!