Austrālija brīdinājusi, ka tā nevar uzņemties vadību Orūzgānas provincē Afganistānā, ja no tās aizies nīderlandiešu karavīri pēc strīda par šo misiju, kas izraisīja Nīderlandes valdības krišanu.

Ārlietu ministrs Stīvens Smits teica, ka Austrālija jau izteikusi savas bažas gan NATO, gan ASV pēc Nīderlandes valdības demisijas pagājušās nedēļas nogalē.

"Mēs ļoti respektējam viņu ieguldījumu, taču, ja nīderlandiešu nebūs, Austrālija ir likusi skaidri saprast NATO un Starptautiskajiem drošības palīdzības spēkiem, ka Austrālija nespēj uzņemties vadību Orūzgānas provincē," svētdien žurnālistiem paziņoja Smits. "Tāpēc jautājums par vadību Orūzgānas provincē ir jārisina NATO, un mēs esam pārliecināti, ka tas tiek risināts."

Austrālijas 1550 karavīru izvietoti šajā Afganistānas dienvidu provincē, kas pazīstama kā talibu sacelšanās un opija ražošanas centrs un robežojas ar Helmandas provinci, kur izvērsta plaša ofensīva pret talibiem.

Nīderlande varētu sākt izvest savus 1950 karavīrus no Orūzgānas jau augustā pēc tam, kad koalīcijas valdība nepiekrita NATO prasībai pagarināt misiju vēl par vienu gadu, un tas izraisījis bažas, ka arī citas valstis varētu sākt svārstīties.

"Jauna valdība tiks izveidota pēc vairākiem mēnešiem," pirmdien parlamentā paziņoja Austrālijas aizsardzības ministrs Džons Fokners. "Ņemot to vērā, mēs sagaidām, ka nīderlandieši atteiksies no vadības Orūzgānā un samazinās savu karaspēka kontingentu, sākot no šā gada augusta."

Austrālija piedalījās ASV vadītajā iebrukumā Afganistānā 2001.gadā, kad pie varas bija konservatīvo premjerministrs Džons Hovards, kurš aktīvi atbalstīja "karu pret teroru".

Pašreizējais premjerministrs Kevins Rads, kurš raksturojis šo karu kā "nepopulāru", pagājušajā gadā nosūtīja uz Afganistānu vēl 450 karavīru, taču atteicās palielināt savas valsts kontingentu, kad ASV palielināja šajā valstī dislocēto karavīru skaitu līdz 100 000.

Oktobrī Fokners teica, ka viņš meklējot iespēju pabeigt misiju iespējami drīzāk un nodot kontroli afgāņu spēkiem.

Austrālijai pašlaik ir devītais lielākais karaspēka kontingents NATO Starptautiskās drošības palīdzības spēkos Afganistānā, un tā konfliktā zaudējusi 11 karavīrus.

Nīderlandes misija, kas sākās 2006.gadā, jau tikusi pagarināta par diviem gadiem un ir maksājusi dzīvību 21 karavīram.

Britu laikraksts "The Times", neminot avotus, ziņo, ka amerikāņu karavīri jau gatavojoties patrulēt Orūzgānā, ja Nīderlande izvedīs savu karaspēku.

Aptuveni 15 000 afgāņu un NATO karavīru cīnās ar talibu sīvu pretošanos, lai iegūtu Nadali un Mārdžas rajonus Helmandas provincē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!