Austrālija otrdien paziņoja, ka tā īstenos "humānāku" politiku pret bēgļiem, un norādīja, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju vairs netiks automātiski ieslodzīti tūlīt pēc ierašanās valstī.

Šis premjerministra Kevina Rada kreisā centra valdības lēmums groza plaši kritizēto obligāto aizturēšanas sistēmu, kuras dēļ daži patvēruma meklētāji turēti nometnēs gadiem ilgi.

"Cilvēks, kurš nerada draudus kopienai, varēs tajā palikt, kamēr tiek risināts viņa vīzas statuss," teica imigrācijas lietu ministrs Kriss Evanss.

Imigrācijas departamentam būs jāpamato bēgļu aizturēšanas ik pēc trim mēnešiem, un tiesībsargs pārskatīs ikviena cilvēka lietu, kurš bijis aizturēts ilgāk par sešiem mēnešiem, žurnālistiem teica Evanss.

Bērni un viņu ģimenes vairs netiks izvietoti aizturēšanas centros, un tādējādi tiks likvidēts viens no visstrīdīgākajiem iepriekšējās politikas aspektiem.

"Tas nenozīmē masveidīgu vārtu atvēršanu, ir runa par humānāku attieksmi pret patvēruma meklētājiem, par humānāku aizturēšanas politiku," uzsvēra Evanss. " Mēs uzskatām, ka tas mums dos iespēju saglabāt ne vien robežu drošību, bet arī izturēties pret cilvēkiem ar cieņu."

Pēc Evansa teiktā, viņš drīz saņems departamenta pārskatu par aptuveni 380 cilvēku lietām, kuri patlaban ir aizturēti, un viņu likteņa izlemšanā tika piemērota jaunā politika.

Kopš stāšanās imigrācijas lietu ministra amatā pagājušajā gadā viņš jau esot pārskatījis lietas par 72 cilvēkiem, kuri bijuši aizturēti ilgāk par diviem gadiem. No tiem 31 vispār nebija vajadzējis aizturēt un viņiem drīz tiks izsniegtas vīzas, 24 tiks deportēti un 17 cilvēku lietas vēl tiek izskatītas, viņš teica.

Kā izteicās Evanss, iepriekšējā premjerministra Džona Hovarda valdība uzskatīja, ka patvēruma meklētāju ieslodzīšana atturēs citus. "Leiboristi noraida ideju, ka nelegālo iebraucēju sodīšana ar ilgtermiņa ieslodzījumu būtu efektīva un civilizēta reakcija," viņš teica. "Izmisumā nonākušus cilvēkus neattur ieslodzījuma draudi. Bieži vien viņi bēg no daudz sliktākiem apstākļiem."

Patvēruma meklētāji, kuri ieradīsies pa jūru, joprojām tiks izvietoti Austrālijai piederošajā Ziemassvētku salā, taču ar mērķi iespējami ātrāk atrisināt viņu lietas, norādīja Evanss.

Valdība jau atteikusies no tā dēvētā "Klusā okeāna risinājuma", saskaņā ar kuru cilvēki, kuri ieradās ar kuģiem, tika nosūtīti uz speciāliem aizturēšanas centriem mazajā Nauru valstī vai Papua-Jaungvinejai piederošajā Manusas salā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!