Foto: Shutterstock
Trīs gadus ilgā pētījumā secināts, ka Austrālijā mītošie vairāk nekā viens miljons savvaļas kamieļu ir izgājuši ārpus kontroles un tie bojā trauslās tuksnešu ekosistēmas un ūdens resursus.

Trīs gadus ilgā pētījumā secināts, ka Austrālijā mītošie vairāk nekā viens miljons savvaļas kamieļu ir izgājuši ārpus kontroles un tie bojā trauslās tuksnešu ekosistēmas un ūdens resursus.
Pētījumu veikušais Tuksnešu kooperatīvais pētījumu centrs plāno trešdien piknikā Kanberā augstākajiem ierēdņiem pasniegt kamieļa gaļu, lai viņus pārliecinātu par savu taisnību.

Pētījuma līdzautors profesors Marejs Makgregors pavēstīja, ka labs veids kamieļu skaita samazināšanai ir to ēšana.

"Ēdiet kamieli šodien, es jau to izdarīju," nacionālajai ziņu aģentūrai AAP paziņoja Makgregors. "Tā ir brīnišķīga gaļa. Tā ir kā liellopu gaļa. Tā ir liesa un ļoti veselīga barība."

Līdzīgi apgalvojumi izskanējuši arī par ķenguru gaļu, tomēr nacionālā simbola audzēšana fermās un ēšana ir nedaudz atšķirīga.

Fermās audzētie govju un aitu miljoni izdala milzīgu daudzumu kaitīgo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, taču ķenguri izdala nenozīmīgu daudzumu metāna.

Pretēji vietējam dzīvniekam ķenguram kamieļi 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Austrālijas nomalēs tika ieviesti kā mantu nesēji, taču attīstoties dzelzceļam, tie tika palaisti savvaļā.

Valsts jau gadiem ilgi cīnās ar ievestajiem dzīvniekiem, kas nodara lielu postažu valsts ekosistēmai. Starp Vides ministrijas uzskaitītajiem dzīvniekiem, kas rada "ievērojamas bažas", ir savvaļas kamieļi, zirgi, ēzeļi, cūkas, Eiropas savvaļas truši, sarkanās lapsas, kaķi, kazas un niedru krupji.

Pateicoties niecīgajam dabisko plēsoņu skaitam un plašajām reti apdzīvotajām teritorijām, to populācijas ir krasi pieaugušas, apdraudot vietējās sugas, konkurējot ar tām par pārtiku, iznīcinot dabisko vidi un izplatot slimības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!