Austrija 'iedod kurvīti' arī Serbijai: neizdos bijušo Bosnijas ģenerāli

Lēmumu par izdošanas atteikumu piektdien pieņēma Korneuburgas zemes tiesa, kura uzskatīja, ka Serbijā bijušais ģenerālis nevar cerēt uz objektīvu lietas izskatīšanu un var tikt būtiski pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Divjaku apsūdz vienā no baisākajiem 1992. – 1995.gada Bosnijas kara noziegumiem. Saskaņā ar apsūdzību viņa vadītā Bosnijas armijas nodaļa 1992.gada maijā no slēpņa apšāva neapbruņotu serbu karavīru kolonnu, kuru ANO miera spēki konvojēja no Sarajevas. Uzbrukumā gāja bojā 40 serbu kareivji un virsnieki, bet vēl 200 tika saņemti gūstā.

Austrijas tiesa gan nevērtēja Divjakam izvirzīto apsūdzību būtību, norādot, ka savulaik Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY) Hāgā jau atzinis šo incidentu par maznozīmīgu un pierādījumu trūkuma dēļ atteicies izmeklēt šo kara noziegumu.

Taču Serbijas izmeklētāji uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai ierosinātu lietu pret Divjaku un vēl sešiem Bosnijas musulmaņu līderiem, ieskaitot bijušo Bosnijas – Hercogovinas federācijas prezidentu Edžupu Ganiču. Tiesa, arī viņu 2008.gadā Lielbritānija atteicās izdot Serbijas varas iestādēm un pēc aizturēšanas Hītrovas lidostā drīz vien atbrīvoja.

Divjaka lietā Austrijas tiesa norādīja, ka Serbija, iespējams, ievēro Eiropas cilvēka tiesību konvencijas galvenos principus par taisnīgu tiesu, tomēr starp Serbiju un Bosniju – Hercogovinu nav noslēgts līgums par informācijas apmaiņu kara noziegumos. Tāpēc, norādīja tiesa, ir pamatotas aizdomas, ka Serbijas rīcībā nav tik pilnīgas informācijas par lietas apstākļiem kā Bosnijas varas iestādēm un Tribunālam, jo iespējamais noziegums noticis ārpus Serbijas suverēnās teritorijas. Līdz ar to, tiesas ieskatā, Serbijas tiesa nevarētu nodrošināt vienlīdzīgas apsūdzības un aizstāvības tiesības Divjaka procesa laikā.

Piektdien pasludināto spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt. Tomēr Divjaks jau izlaists brīvībā un, kā norādījis viņa advokāts, cik vien iespējams drīz pametīs Austriju.

Jau ziņots, ka nesen diplomātisko skandālu izraisīja Austrijas lēmums atbrīvot bijušo padomju "Alfas" komandieri Mihailu Golovatovu, kuru Lietuva izsludinājusi starptautiskā meklēšanā saistībā ar notikumiem pie Viļņas TV torņa 1991.gadā.