Eiropas Savienībā (ES) dzīvībai visbīstamākie ceļi ir Austrumeiropā, savukārt drošākie ir ziemeļu dalībvalstīs un Maltā, liecina jauns ziņojums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
ES statistikas biroja "Eurostat" ziņojumā salīdzināta 2004.gada statistika dalībvalstīs un secināts, ka kopš 1994.gada ievērojami uzlabojusies drošība uz ceļiem visās valstīs, par kurām ir pieejami dati.

Tomēr saglabājas atšķirības starp rietumiem un austrumiem, bet mazākas atšķirības ir vērojamas starp ziemeļiem un dienvidiem.

Latvijā, Rumānijā, Lietuvā un Slovākijā ir lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz vienu miljonu reģistrēto vieglo automašīnu - attiecīgi 752, 749, 571 un 507.

Maltā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Vācijā ir zemākais bojāgājušo skaits uz miljonu reģistrēto automašīnu - attiecīgi 61, 117, 121, 126 un 129.

Ziemeļrietumu Eiropas rūpnieciskajos reģionos ceļi ir visdrošākie. 2004.gadā Vācijas rūpnieciskajā reģionā Brēmenē bija vismazākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu reģistrēto automašīnu - 23, bet starp ES drošākajām galvaspilsētām ir Berlīne, Vīne, Stokholma un Brisele.

Ziņojums parādīja, ka mazāks bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos ir reģionos, kur ir vairāk reģistrētu automašīnu.

No visiem transporta veidiem sauszemes transports noteikti ir visbīstamākais un prasa visvairāk cilvēku upuru. Kā liecina Kopienu ceļu satiksmes negadījumu datubāze (CARE), 25 valstu blokā 2004.gadā notika aptuveni 1,3 miljoni satiksmes negadījumu, kuros ievainojumus guva 1,8 miljoni cilvēku, no tiem 285 000 nopietnus.

Šajos negadījumos 43 358 cilvēki zaudēja dzīvību jeb vidēji 95 uz vienu miljonu ES iedzīvotāju.

Brisele jau ir spērusi soļus bojāgājušo skaita samazināšanai blokā. Pagājušā gada decembrī Eiropas Parlaments un dalībvalstis vienojās harmonizēt autovadītāju apliecības.

Eiropas Komisija arī plāno padarīt obligātu braukšanu ar ieslēgtām gaismām visu laiku, norādot, ka tas ES bojāgājušo skaitu varētu samazināt par 3-5% jeb 1200-2000 cilvēkiem gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form