Polija un Lietuva, domājams, saglabās Eiropas Savienības (ES) un Maskavas sarunām uzlikto veto līdz martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, piektdien pavēstīja augsta ranga avots diplomātu aprindās.
Polijas iepriekšējā konservatīvā partija bloķēja sarunu uzsākšanu par jaunu sadarbības līgumu starp ES un Krieviju, reaģējot uz Maskavas pirms diviem gadiem noteikto embargo gaļas produktu importam no Polijas.

Viļņa pievienojās Varšavas nostājai, jo Maskava pārtrauca naftas piegādes lielākajai Lietuvas pārstrādes rūpnīcai.

"Abas valstis vienojušās nogaidīt līdz Krievijas vēlēšanu beigām," aģentūrai "Reuters" ES galotņu sanāksmes laikā Briselē pavēstīja kāds augsta ranga diplomāts, kas labi informēts par Lietuvas un Polijas sarunām.

Atbildot uz jautājumu, vai Viļņa saglabās savu veto, ja Varšava atteiksies no savas līdzšinējās nostājas, Lietuvas prezidents Valds Adamkus "Reuters" teica: "Ja Polija izlems, ka tas viņiem ir labākais, ja viņi ar to var sadzīvot, mēs viņus atbalstīsim."

Sīkākus paskaidrojumus Adamkus nesniedza.

Šonedēļ Krievija apsolīja atcelt Polijas gaļas izstrādājumu importa aizliegumu, raisot cerības, ka rasta izeja no kārtējā ES un Maskavas attiecību strupceļa.

Polijas jaunais liberāli noskaņotais premjerministrs Donalds Tusks, kas pirmstermiņa vēlēšanās sakāva savu priekšteci - eiroskeptiķi Jaroslavu Kačiņski -, arī solījis uzlabot attiecības ar Krieviju.

Taču poļu diplomāti norāda, ka Krievijai jāatceļ arī citu Polijas preču, piemēram, dārzeņu importa, ierobežojumi, pirms Varšava būs gatava atcelt savu veto.

Arī Lietuva vēlas panākt, lai Krievija atsāktu naftas piegādi pa cauruļvadu "Družba", taču diplomāti nedomā, ka Maskava varētu piekāpties.

Krievijas monopoluzņēmums "Transneft" apgalvo, ka naftas piegādes pārtraukumu 2006.gadā izraisīja cauruļvada bojājums, taču Viļņa uzskata, ka šai rīcībai ir politiski motīvi - Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas pārdošana Polijas uzņēmumam "PKN Orlen", nevis Kremļa kontrolētam uzņēmumam.

"Naftas piegāde ir ne tikai Lietuvas, bet arī Polijas problēma," aģentūrai "Reuters" norādīja kāds lietuviešu diplomāts.

Savukārt Maskava no savas puses kategoriski iestājas pret iecerēto ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Polijā, kamēr Varšava iebilst pret plānoto gāzesvada būvniecību, kas pa Baltijas jūras gultni tieši savienos Krieviju ar Vāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!