Baidens: ASV nepieņems lēmumus aiz Centrāleiropas un Austrumeiropas muguras
Foto: AFP/Scanpix

ASV nepieņems lēmumus par Centrāleiropu un Austrumeiropu aiz šo valstu muguras, ceturtdien Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē teiktajā uzrunā apliecināja ASV viceprezidents Džo Baidens.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs nekad nevienosimies ne par ko virs jūsu galvas, aiz jūsu muguras. [...] Nekas par jums bez jums," uzsvēra ASV viceprezidents.

Tāpat Baidens apliecināja ASV ieinteresētību, lai reģiona valstis spētu pārvarēt ekonomisko krīzi, norādot, ka Vašingtona strādā ar Eiropas sabiedrotajiem, Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku, kas sniedz atbalstu šo valstu ekonomikām.

"Strādājot kopā, mēs visi varam mācīties no šīs krīzes, kas palīdzēs mums veidot pamatus atjaunotai izaugsmei un no jauna celt labklājību," norādīja ASV viceprezidents.

Saistībā ar drošību viceprezidents vēlreiz atkārtoja Baraka Obamas vārdus: "Mūsu ieskatā [NATO] nav veco dalībvalstu, nav jauno dalībvalstu - ir tikai dalībvalstis." Viņš vēlreiz apliecināja vērību, kas aliansē tiek pievērsts Vašingtonas līguma 5.pantam. Tāpat Baidens noliedza, ka izmaiņas pretraķešu aizsardzības sistēmā būtu veiktas, atsaucoties Krievijas aicinājumam un uz Centrāleiropas valstu rēķina.

"Pretraķešu aizsardzība nav par Krieviju. Mūsu pieeju vada ASV un NATO drošības apsvērumi. Mēs pieņēmām šo lēmumu, lai aizsargātu Eiropu no reāliem draudiem," teica Baidens. ASV viceprezidents vienlaikus arī sacīja, ka tiek veikts darbs pie attiecību stiprināšanas ar Krieviju tajos jautājumos, kur pušu intereses sakrīt.

Baidens uzsvēra, ka gan Eiropa, gan ASV saskaras ar vieniem un tiem pašiem pārbaudījumiem. "Es esmu ieradies šodien šeit ar vienkāršu ziņu: ASV un Eiropa šos pārbaudījumus pārvarēs kopā."

Lai arī uzrunas translācijā tehnisku problēmu dēļ vēstniecībā Rīgā bija traucējumi, arī Latvijai tika doti skaidri signāli, ka ASV pretēji paustajām bažām nav atstājusi novārtā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.

ASV vēstniecības Rīgā Politikas un ekonomikas nodaļas vadītājs Braiens Fipps skaidroja, ka ASV ar mūsu reģiona valstīm vieno ciešas politiskas, ekonomiskas un arī ģimeniskas saiknes.

Pēc diplomāta vārdiem, politiski ciešas attiecības reģiona valstīm ar ASV ir NATO kontekstā. "Izmaiņas pretraķešu aizsardzības sistēmā nav veidotas, lai apmierinātu kādas citas valsts gribu, Krievijas gribu," teica Fipps, vienlaikus norādot uz NATO vēlmi stiprināt attiecības ar Maskavu tajos jautājumos, kur pusēm ir kopīgas intereses.
Pēc ASV vēstniecības pārstāvju skaidrotā, jaunā NATO pretraķešu aizsardzības sistēma ir vienkārši tehnoloģiski uzlabota vecā, un pretēji bažām tā nevis vājinās, bet gan stiprinās Eiropas drošību. "Tagad mēs būsim daudz drošāki, nekā ja būtu turpinājuši koncentrēties uz iepriekšējo mērķi," sacīja Fipps.

Tāpat viņš vēlreiz uzsvēra, ka pretraķešu aizsardzības sistēmai nav nekādas saistības ar Krieviju, bet tā domāta, lai aizsargātu Eiropu no potenciāliem draudiem, piemēram, no Irānas puses.

Kā ziņots, ASV viceprezidents otrdien sāka vizītes Austrumeiropā - Polijā, Rumānijā un Čehijā -, lai tiktos ar ASV galvenajiem sabiedrotajiem pēc tam, kad pagājušā mēneša lēmums atlikt bijušā prezidenta Džordža Buša laika pretraķešu aizsardzības vairogu izraisīja Polijas un Čehijas sašutumu.

Amatpersonas gan noliedz, ka Baidens tiekot sūtīts misijā, kurā ietilpst arī Rumānijas apmeklējums, lai nomierinātu abas ASV partnervalstis.

Prezidents Baraks Obama pagājušajā mēnesī paziņoja, ka viņš aizstās sava priekšteča izplānoto pretraķešu aizsardzības vairogu, kuram bija daļēji jābāzējas Polijā un Čehijā, ar mobilāku, sākotnēji jūrā bāzētu sistēmu, kas būs vērsta pret tuva un vidēja darbības rādiusa Irānas raķetēm, kuras, pēc izlūkdienesta analītiķu domām, tagad rada lielākus draudus nekā vēl topošie tāla darbības rādiusa ieroči. Daži komentētāji Polijā un Čehijā apsūdzēja Vašingtonu, ka tā "pārdevusi" abas bijušās Varšavas pakta valstis kareivīgi noskaņotajai Maskavai, norādot, ka Buša administrācijas laikā ASV uzņēmušās risku atbalstīt šo plānu.

Latvijas atbildīgās amatpersonas iepriekš norādījušas, ka ASV lēmums mainīt pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanas nosacījumus Eiropā neietekmē militāro situāciju Baltijā un nemaina militāro spēku līdzsvaru Eiropā. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) paudis viedokli, ka ASV priekšlikums mainīt pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanas nosacījumus Eiropā ir līdzšinējās pretraķešu sistēmas "tehnoloģisks uzlabojums".

Vienlaikus neoficiāli arī no Baltijas valstu puses paustas bažas, ka ASV varētu pamest novārtā situāciju Austrumeiropā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form