Baidens: Rietumi jebkādu Krievijas spēku ieiešanu Ukrainā uzskatīs par iebrukumu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka Rietumi jebkādu Krievijas spēku ieiešanu Ukrainā uzskatīs par iebrukumu, cenšoties viest skaidrību par iepriekšējās dienas izteikumiem, ka "neliela iebrukuma" gadījumā atbildei Maskavai varētu nebūt tik stingra.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ja kāda no savilktajām Krievijas vienībām šķērsos Ukrainas robežu, tas būs iebrukums," reportieriem Baltajā namā pavēstīja Baidens, piebilstot, ka "absolūti skaidri" to darījis zināmu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

"Uz to tiks reaģēts ar smagu un koordinētu atbildi, kuru es detalizēti esmu apspriedis ar mūsu sabiedrotajiem, kā arī ļoti skaidri izklāstījis prezidentam Putinam," sacīja Baidens. "Krievija samaksās augstu cenu."

Skaidrojot savus iepriekšējās dienas izteikumus, ka uz "mazu iebrukumu" tiks reaģēts citādi, Baidens norādīja, ka Maskava varētu arī nesarīkot standarta iebrukumu un "mums ir jābūt gataviem".

"Tas nav vienīgais scenārijs, kuram mums jābūt gataviem. Krievijai ir gara vēsture, izmantojot citus pasākumus, nevis atklātu karadarbību, lai īstenotu agresiju. Paramilitārā taktika, tā dēvētie pelēkās zonas uzbrukumi un krievu karavīru darbība, nevalkājot Krievijas formas tērpus," sacīja Baidens, piebilstot, ka Krievija arī bieži izmanto kiberuzbrukumus.

Baidens, atzīstot, ka Krievija, domājams, iebruks Ukrainā, trešdien brīdināja, ka liela mēroga invāzijas gadījumā Maskavai nāksies maksāt augstu cenu, taču vienlaikus ļāva noprast, ka "neliela iebrukuma" gadījumā tā varētu būt arī zemāka.

Baidena izteikumi preses konferences laikā izsauca šaubas par Rietumu reakciju uz iespējamo Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un lika Baltajam namam vēlāk taisnoties, mēģinot skaidrot prezidenta teikto.

Neilgi pēc divas stundas ilgās preses konferences Baltais nams bija spiests atkārtoti uzsvērt, ka Krievijai iebrukuma gadījumā Ukrainā jārēķinās ar stingru reakciju.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr Maskava uzstāj, ka Kremļa prasības ir nedalāma pakete un pieņemamas negrozītas.

Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Džo Baidens Krievija NATO Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form