"Tie cilvēki, kas viņu ielūdza, tie arī ar viņu tiksies," laikraksts citē parlamenta spīkeres teikto.
Igaunijas Budisma institūta direktors Svens Grunbergs teica, ka Ergmas lēmums viņu sarūgtina, tomēr piebilda, ka dalailama nevēlas radīt problēmas valstij, kuru apmeklē.
Arī citi Igaunijas politiķi ir atteikušies oficiāli tiksties ar Tibetas reliģisko līderi, aizbildinoties ar politkorektumu.
Grunbergs informēja, ka neoficiāli tikties ar dalailamu Igaunijas Zinātņu akadēmijā piekritis aizsardzības ministrs Marts Lārs un iekšlietu ministrs Kens Marti Vahers. Institūta direktors neizslēdza iespēju, ka ar dalailamu varētu tikties arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un premjers Andruss Ansips, vēsta "Eesti Paevaleht".
Dalailama apmeklēs Igauniju no 16. līdz 18. augustam pēc Igaunijas Budisma institūta un Igaunijas parlamentārās grupas Tibetas atbalstam ielūguma, aģentūru BNS informēja iepriekš Igaunijas Budisma institūtā.
Dalailama savas vizītes laikā Igaunijā ieplānojis 17. augustā teikt publisku runu Brīvības (Vabaduzes) laukumā Tallinā.
Dalailamas pārstāvis Thubtens Samdups sacīja, ka budistu garīgā līdera runa būšot domāta ikvienam interesentam un ka dalailama cer, ka to noklausīsies pēc iespējas vairāk igauņu, kā arī citu Tibetas atbalstītāju.
"Dalailama daudz ceļo pa visu pasauli, un draugi viņam ir visur, bet Igaunija, Latvija un Lietuva ir īpašas valstis. Igauņu atbalsts Tibetai atšķiras no atbalsta, ko sniedz, piemēram, ASV, Lielbritānija, Kanāda vai Austrālija, jo cilvēki Igaunijā ir cietuši no komunistiskā režīma un represijām. Igauņi bez paskaidrojumiem saprot, kādas ciešanas tibetiešiem jāiztur okupācijas režīma apstākļos," sacīja Samdups, kurš gatavo dalailamas vizīti.
Samdups arī norādīja, ka atbalstu Tibetai pauduši arī vairāki Eiroparlamenta deputāti. "Tā kā Baltijas valstu kopīgā balss Eiroparlamentā ir ļoti spēcīga, es ļoti ceru, ka tās spēs darīt kaut ko Tibetas labā, pat ja vizītes laikā dalailama pagūs apmeklēs tikai Igauniju," Samdups sacīja.
Dalailama iepriekš apmeklējis Igauniju 1991. un 2001. gadā.
1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā.
Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu, tādēļ nosoda dalailamas vizītes jebkurā pasaules valstī.
1989.gadā dalailama saņēma Nobela Miera prēmiju.
Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
