Kazahstānā esošo Balhašu daudzi piefiksējuši no ģeogrāfijas stundām vai savdabīgā iekrāsojuma kartēs. Tas ir viens no Āzijā lielākajiem ezeriem, turklāt vienā galā tā ūdens ir sāļš, otrā – salds jeb patiesībā nedaudz iesāļš. Tagad tam draud sava reģionālā kaimiņa Arāla jūras liktenis, atsaucoties uz jaunu pētījumu, raksta "Eurasia Net".
Balhaša ezers ir galvenais dzeramā ūdens resurss miljoniem cilvēku, kā arī uz to plūstošo upju ūdeņi jau izsenis tiek izmantoti plašu teritoriju apūdeņošanai. Tomēr šo upju, īpaši lielākās Ile upes ūdeņus vairāk un vairāk izmanto to augštecē esošā Ķīna, aizvien paplašinot reģiona lauksaimniecībā izmantoto zemju apjomu. Tas rada bažas, ka no Ķīnas nākošās upes drīz varētu nesasniegt ezeru, gluži kā tas reiz jau notika ar Arāla jūras ūdens avotiem.
Pamatots satraukums ir arī par ūdens apjomu samazināšanos šajās upēs klimata pārmaiņu dēļ. To galvenais – ap 80% – ūdens avots ir kalnos esošie ledāji, kuri, klimatam sasilstot, aizvien atkāpjas un draud izzust pavisam. Kopumā Oksfordas Universitātes pētnieki īstenoja 738 dažādas simulācijas, ņemot vērā dažādus iespējamos klimata pārmaiņu scenārijus un ūdens patēriņa pārmaiņas.
Cīņa ar klimata pārmaiņām ezera saglabāšanai ir ilgtermiņa pasākums, kas ietver valstu sekošanu pašu nospraustajam kursam. Tomēr pētījumā secināts, ka arī bez tām ezera saglabāšanai, uz to plūstošo upju ūdeņu izmantošanas politika Ķīnas pusē ir radikāli jāierobežo. Arī Kazahstāna izmanto ezera ūdeni, bet tās lauksaimniecības attīstība šajā ziņā pēdējās desmitgadēs ievērojami iepaliek. Ķīna 20 gadu laikā no 1995. gada līdz 2015. gadam apūdeņoto zemju platību palielinājusi par trešo daļu, kamēr Kazahstānā šajā laika periodā situācija faktiski nav mainījusies.
Zinātnieki pētījumā atzīmē, ka lauksaimniecību var attīstīt, abām valstīm koordinējot ūdens izmantošanu, bet to patlaban neļauj Ķīnas slēptie dati par esošo situāciju. Datu atklāšana, atzīmē medijs, gan ir mazticama, jo Ile upe sākas Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, kur Ķīnas īstenotā politika pret minoritātēm tiek pielīdzināta genocīdam, un Austrumu lielvara tiek kritizēta par piespiedu nodarbināšanu. Tikmēr Iles ieleja ir viena no auglīgākajām reģionā un spēkā esošā politika paredz palielināt rīsu audzēšanu, kā arī apūdeņoto zemju kopplatību.
Līdz ar to cerība saglabāt ezeru ir neliela. Jau patlaban ūdens ieplūde tajā ir nepietiekama un pēdējās desmitgadēs Ili deltā dzīvā daba piedzīvo degradāciju – daudzu augu sugu izzušanu. Prognozes paredz, ka pie esošā ūdens patēriņa ezers draud izzust 40 gadu laikā.
Reiz Balhašs jau piedzīvoja krasas pārmaiņas, kas ievērojami pazemināja ezera ūdeni. Padomju varasiestādes 70. gados izbūvēja Kapčagajas ūdenskrātuvi pie Almati pilsētas, un turpmākos 17 gadus, pildoties baseinam, Balhašā līmenis kritās. Iepriekšējais stāvoklis atgūts vien 2005. gadā, atzīmē "Eurasia Net"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
