Zilaļģes visaktīvāk zied jūlija beigās, taču, ja ir silts laiks un bezvējš, ziedēšana var sākties agrāk.
Baltijas jūras vides aizsardzības komitejas prognozes izplatīja Tartu universitātes jūras institūts, kas piedalās starptautisko datu apmaiņā un novēro Igaunijas piekrastes ūdens kvalitāti.
Zilaļģes ir bīstamas ziedēšanas laikā, jo izdala toksīnus, kas ūdenī var saglabāties līdz trīs mēnešiem. Zilaļģes izdalītajiem toksīniem var būt hepatotoksiska, neirotoksiska vai ādu kairinoša iedarbība.
Hepatotoksiskās iedarbības izpausmes ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja. Savukārt neirotoksiskas iedarbības izpausmes ir organisma vispārējs vājums, spontānas muskuļu saraušanās, "peldētāju nieze", dermatīts, nelieli ādas apdegumi un alerģiska rakstura saslimšanas.
Tāpat pēc peldēšanās uz ķermeņa var parādīties ādas apsārtums un izsitumi. Ādas iekaisuma pazīmes izteiktākas ir peldkostīma zonā. Var būt acs gļotādas kairinājuma simptomi.
Vieglākos gadījumos intoksikācijas ilgums ilgst no vienas līdz sešām dienām.
Jau ziņots, ka zilaļģu ziedēšana Latvijas ūdenstilpēs vēl nav novērota un gaidīt to vēl ir pāragri, informēja Sabiedrības Veselības aģentūras (SVA) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule.
SVA vides veselības speciālisti atgādina, ka zilaļģu ziedēšana raksturīga vasaras otrajai pusei. Biežāk zilaļģes attīstās mazās, piesārņotās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni.
Tomēr, saglabājoties karstam laikam vairākas nedēļas pēc kārtas, var rasties zilaļģu attīstībai labvēlīga vide, norāda speciālisti.
Par aļģu attīstību vecinošu faktoru uzskata ūdens temperatūru virs plus 16 grādiem. Zilaļģes vislabāk attīstās ūdenī, kura temperatūra ir plus 20, plus 25 grādi. Zilaļģu attīstību veicina arī stāvošs ūdens, bezvēja laiks, augsta fosfora koncentrācija ūdenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
