Arī turpmāk Baltkrievija plāno pildīt savas starptautiskās saistības un pašreizējā posmā "neatkarīgi no NATO paplašināšanas uz austrumiem, neapsver iespēju savā teritorijā atkal izvietot kodolieročus". Par to intervijā aģentūrai "Interfax" 1.janvārī paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Viņš arī atgādināja, ka Baltkrievija pirmā pasaules vēsturē brīvprātīgi un baz nosacījumiem atteikusies no kodolieročiem un trīs gadus pirms noteiktā termiņa izvedusi no savas teritorijas visus kodolieročus. "Faktiski mēs bijām spiesti šo problēmu risināt patstāvīgi, par spīti lielajiem ekonomiskajiem zaudējumiem," teica Baltkrievijas prezidents.

Taču viņš uzsvēra, ka "noteicošais ir arī fakts, ka no kodolieročiem brīvas valsts statuss noteikts valsts konstitūcijā".

Komentējot problēmu, ka [Krievijas un Baltkrievijas] Savienības robežai pietuvojas NATO spēki, Lukašenko atgādināja, ka Savienības Augstākās padomes pieņemtā kopējās rīcības programma ārpolitikā 2000. un 2001.gadam paplašina pušu darbības iespējas "Baltkrievijas un Krievijas ārpolitisko prioritāšu aizsardzībā un īstenošanā, mūsu valstu drošības nostiprināšanā, gatavībā kopīgi, tātad arī efektīvāk atbildēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem".

Pēc Lukašenko domām, analoģisks princips izmantojams arī Savienības drošības garantēšanas jomā. Viņš norādīja, ka nepieciešamības gadījumā Baltkrievija un Krievija veiks "kopējus adekvātus pasākumus, lai novērstu kara draudus, kā arī draudus katras valsts neatkarībai ar visiem to rīcībā esošajiem spēkiem un līdzekļiem. Tādas iespējas mums ir," sacīja Lukašenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit