Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Radiācijas un kodoldrošības departaments ("Gosatomnadzor") nav atradis apstiprinājumu Lietuvas plašsaziņas līdzekļos izskanējušajai informācijai par vēl vienu incidentu, kas pagājušajā nedēļā varētu būt noticis netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES).
"Pastāvīgo uzraudzības pasākumu un kompleksās pārbaudes gaitā Baltkrievijas AES būvlaukumā "Gosatomnadzor" nav atradis apstiprinājumu Lietuvas Valsts drošības departamenta preses sekretāra Vītauta Makauska un Lietuvas vides ministra Ķēstuša Trečoka izplatītajai informācijai par iespējamu atkārtotu incidentu Baltkrievijas AES apkaimē," teikts institūcijas paziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Baltkrievijas AES būvniecības laikā, kā arī nododot to ekspluatācijā, kontrole notiek nepārtraukta. "Konkrētāk pēc "Gosatomnadzor" rīkojuma būvlaukumā nepārtraukti strādā speciāla nodaļa septiņu inspektoru sastāvā. Turklāt divreiz gadā tiek veiktas kompleksās pārbaudes, kurās vienlaikus piedalās vairāku uzraudzības institūciju pārstāvji kopā ar uzaicinātiem ārvalstu konsultantiem. Kārtējā plānotā kompleksā pārbaude notiek pašlaik," informēja Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Radiācijas un kodoldrošības departaments.
"Informācija par incidentiem būvniecības laikā, kas ietekmētu drošību, arī nav saņemta tieši no uzņēmuma "Belorusskaja AES"," piebilsts ministrijas paziņojumā.
"Tādējādi Lietuvas puses liecības par iespējamu kārtējo incidentu Baltkrievijas AES tuvumā nav apstiprinātas," secināja "Gosatomnadzor".
Jau vēstīts, ka trešdien Lietuvas Ārlietu ministrija iesniedza Baltkrievijai notu, kurā pieprasa informāciju par iespējamo incidentu, kas pagājušajā nedēļā varētu būt noticis netālu no Lietuvas robežas topošajā AES. Dokumentā arī paustas bažas par šā projekta caurskatāmību, drošības kultūras trūkumu un neatbilstību starptautiskajiem kodoldrošības un vides aizsardzības standartiem.
"Mēs vēlreiz uzsvērām, ka šajā procesā mums pietrūkst caurskatāmības," ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. "Tā ir jau otrā reize. Mēs nezinām - iespējams, ka [šāda incidenta] nav bijis, bet gribam saņemt informāciju," piebilda Linkevičs.
Tāpat arī ziņots, ka Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) preses pārstāvis Vītauts Makausks otrdien ziņu aģentūrai BNS apliecināja, ka departamentam ir aizdomas par vēl vienu incidentu AES būvlaukumā un informācija tiek pārbaudīta.
Latvijas Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina ceturtdien aģentūrai BNS teica, ka informācija par aizvadītajā nedēļā notikušu iespējamu incidentu topošajā Astravjecas AES ir satraucoša, tomēr norādīja, ka vienlaikus jāņem vērā, ka stacija vēl tiek celta un nav pamata bažīties par radiācijas riskiem,
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija trešdien ziņas par jaunu incidentu noraidīja.
"Uzņēmums "Belorusskaja AES" paziņo, ka Baltkrievijas AES būvdarbi norisinās normālā režīmā. Nekādu incidentu celtniecības un montāžas darbu gaitā minētajā laika periodā nav bijis," teikts paziņojumā, kas trešdien publicēts ministrijas oficiālajā interneta vietnē ar neuzkrītošu virsrakstu "Par Baltkrievijas AES būvniecību".
"Kontrole pār celtniecības un montāžas darbu kvalitāti AES būvlaukumā tiek nodrošināta saskaņā ar reglamentu," apgalvots paziņojumā.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Baltkrievija uz visiem jautājumiem par Astravjecas AES būvniecību atbildēs ekspertu konsultācijās, kas 21. un 22. jūnijā notiks Viļņā.
Baltkrievijas puse ir apstiprinājusi, ka 8. aprīlī AES notika incidents - sabruka kodolreaktora ēkas būvkonstrukcijas atbalstoša struktūra.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
AES, kurā būs divi energobloki ar 1200 megavatu jaudu, būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
Bažas par Astravjecas AES būvniecības drošumu un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem debatēs ar Eiropas Komisiju (EK) šonedēļ pauduši arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
