Eiropas Parlamenta darbs, atbalstot Baltkrievijas opozīciju, ir ļoti svarīgs, tomēr Eiropas Savienības palīdzības instrumenti ir neefektīvi un tie ir jāmaina, ceturtdien tiekoties ar Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijas (ELK) pārstāvjiem norādīja Baltkrievijas apvienoto demokrātisko spēku līderis Sergejs Kaļakins.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēc viņa teiktā, ES nevar palīdzēt nedz masu informācijas līdzekļiem, nedz pilsoniskām iniciatīvām Baltkrievijā.

Kaļakins arī pauda bažas, ka nākotnē var rasties problēmas ar Baltkrievijas opozicionāru vizītēm uz Latviju, jo valsts virzās uz Šengenas zonu, kur, pēc Kaļakina vārdiem, vīzas maksā tikpat, cik Baltkrievijā ir vidējā mēnešalga.

Baltkrievijas demokrātisko spēku līderis izteica atzinību par Latvijai centieniem palīdzēt. Viņš aicināja Latviju būt par Baltkrievijas demokrātisko spēku vēstnieku pārējā Eiropā un atgādināt, ka šajā valstī tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Kaļakins uzsvēra, ka galvenais ir cīnīties par politiski ieslodzīto atbrīvošanu.

Pēc Kaļakina vārdiem, situācija Baltkrievijā nav uzlabojusies. "Tieši otrādi, Aleksandra Lukašenko režīms, jūtot draudus, arvien pastiprina represijas un apspriešanai izmanto kriminālo likumu, apcietinot un sodot opozicionārus," teica demokrātisko spēku līderis.

Baltkrievijas cilvēktiesību eksperte Ludmila Grjaznova Latvijas parlamentāriešiem norādīja, ka Latvija var palīdzēt cīņā par Aleksandra Kozuļina atbrīvošanu ar tām pašām metodēm, kas tika lietotas, savulaik iestājoties pret Mihaila Mariniča ieslodzīšanu.

Pēc Grjaznovas vārdiem, sevišķi noderīga būtu Latvijas palīdzība, sniedzot piekautajiem un apcietinājumā bijušajiem opozicionāriem iespēju atveseļoties piejūras sanatorijās. Viņa uzsvēra, ka šāda programma jau ir izveidota Lietuvā.

Grjanova pasvītroja arī vīzu atvieglojumu nepieciešamību. Pēc viņas teiktā, Baltkrievijas iedzīvotājiem tiek iestāstīts, ka Eiropā esot slikti, un tāpēc viņiem ir vajadzīgas iespējas pašiem aizbraukt uz ārzemēm un pārliecināties par prezidenta Lukašenko īstenotās propagandas aplamību.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) vēlējās zināt, kas notiek ar arestētiem opozīcijas jauniešiem un vai tiek apsvērta iespēja atbalstīt viņu studijas Eiropas Savienības valstīs. Viņa jautāja arī par Krievijas draudiem pārtraukt gāzes tranzītu caur Baltkrieviju.

Baltkrievijas ekonomikas eksperts Jaroslavs Romančuks pauda šaubas, ka Krievijas prezidents varētu pārtraukt gāzes tranzītu, jo šī valsts Baltkrieviju var ietekmēt ar enerģētisko resursu cenām.

Romančuks pauda domu, ka Vladimirs Putins varētu izmantot situāciju, lai vajadzīgajā brīdī pateiktu, ka viņš ir Eiropas līderis, jo ievieš reālas sankcijas pret Baltkrieviju. Ekonomikas eksperts piebilda, ka pagaidām gan nekas nenotiek.

Viņš norādīja, ka tagad patiešām no Baltkrievijas universitātēm ir izslēgti ap 40 studentiem, tomēr viņi var saņemt stipendijas Polijā vai kādā no Eiropas universitātēm. Lielāka problēma, pēc Romančuka teiktā, ir aplamas informācijas un propagandas izplatīšana.

Romančuks uzskata, ka būtu jāizveido kāds "Euronews" līdzīgs kanāls, kas varētu sniegt pilnvērtīgu informāciju, kas atšķiras no Baltkrievijas un Krievijas mediju sniegtās.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlējies zināt, cik Baltkrievija varētu izturēt tirgus ekonomikas apstākļos. Romančuks atbildējis, ka tirgus ekonomikas apstākļos esošā sociālā budžeta politika sabruks viena gada laikā.

Baltkrievijas sociologs Andrejs Vardomackis uzsvēra, ka pēc vēlēšanām 2001.gadā Lukašenko reitings manāmi kritis, jo palielinājās samaksa par komunālajiem pakalpojumiem. Viens no ELK deputātiem jautāja, vai tad demokrātiskie spēki pēc Lukašenko gāšanas prognozē cenu samazināšanos.

Kaļakins atbildējis, ka labāk ir slikts ekonomisks stāvoklis demokrātijas apstākļos nekā slikta ekonomika autoritārajā režīmā.

Tikšanās nobeigumā Paegle un ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) apliecināja, ka par Baltkrievijas jautājumiem Latvijas pārstāvji vienmēr atgādina Eiropas institūcijās un arī vīzu atvieglojumu ideja jau tiek izskatīta valdībā.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Ārlietu ministrijas iniciatīvu atbrīvot Baltkrievijas pilsoņus no valsts nodevas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Kā ziņots, Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvji Latvijā ieradās trešdien, lai diskutētu par situāciju Baltkrievijā pēc 19.marta prezidenta vēlēšanām un Latvijas lomu kaimiņvalsts attīstībā.

Vizīti organizē Latvijas parlamentāriešu grupa demokrātisko procesu atbalstam Baltkrievijas parlamentā un sabiedrībā un biedrība "Atvērtā Baltkrievija".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form