Bavārija rosinās grozīt likumu, kas liedz atdot nacistu nolaupītos mākslas darbus  (10)

Likumprojekts tiek izstrādāts tāpēc, ka pēc milzīgā nacistu nolaupīto gleznu krājuma uziešanas kādā Minhenes dzīvoklī pagājušā gada nogalē atklājās, ka līdz šim Vācijā spēkā esošās normas daudzos gadījumos liedz mākslas darbus atdot kādreizējiem īpašniekiem vai to mantiniekiem.

Cita starpā likumprojekts paredzēs atcelt zagtam īpašumam piemēroto noilguma termiņu, parasti 30 gadus, ko līdz šim daži mākslas kolekcionāri izmantojuši, lai pasargātu savas kolekcijas no kādreizējo īpašnieku prasībām.

"Tas tiks piemērots arī tā dēvētās "deģenerātu mākslas" vai nacistu nolaupīto mākslas darbu lietās, kurās mākslas darbi tika atņemti, piemēram, īpašniekiem ebrejiem to apspiešanas vai izraidīšanas kontekstā," norādījis Bavārijas tieslietu ministrs Vinfrīds Bausbaks.

Tomēr priekšnosacījums būs, ka pašreizējais mākslas darba īpašnieks nav rīkojies labā ticībā, apzinoties mākslas darbu patieso izcelsmi.

Bausbaks pavēstījis, ka 14.februārī likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Bundsrātā, Vācijas parlamenta augšnamā, kurā pārstāvētas visas 16 federālās zemes.

Ziņas, ka kādā Minhenes dzīvoklī atrasti simtiem retu mākslas darbu, kurus, domājams, savulaik nolaupījuši nacisti, tostarp veicot tīrīšanas akcijas muzejos, lai atbrīvotu tos no "deģenerātu mākslas", lika kārtējo reizi izskanēt aicinājumiem, lai Vācija grozītu līdzšinējās restitūcijas likuma normas, tostarp atceļot noilguma termiņu.

Mākslas darbu tika atrasti, policijai veicot kratīšanu 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla Kornēliusa Gurlita dzīvoklī.

Starp aptuveni 1500 atrastajām gleznām ir Pablo Pikaso, Anrī Matisa, kā arī vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana audekli.

Gulrits juniors vācu medijiem jau atzinis, ka negrasās brīvprātīgi atdot šos darbus bijušajiem īpašniekiem.