BBC: Eiropas ekonomikas problēmas turpināsies arī 2011. gadā
Foto: Shutterstock

Miljoniem eiropiešu ir pieraduši Jaungada rītā pamosties ar paģirām, taču tas nebūs nekas salīdzinājumā ar to, ko 2011.gadā izjutīs vairākas eirozonas valdības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2010.gads ekonomiskas problēmas sagādāja pat tādām valstīm kā Lielbritānija, kura pirms astoņiem gadiem izvēlējās nepievienoties Eiropas vienotās valūtas savienībai.

Taču tādām valstīm kā Grieķija un Īrija šis bijis gads, kurā plaisa starp pagātnes izdevumiem un finansēšanas izmaksām kļuva nepārvarama bez ārējās palīdzības, neatstājot tām citu iespēju kā piekrist aizņēmumu pieņemšanai.

Savukārt Portugālei un Spānijai tas bijis gads, kad tās nonāca bīstami tuvu nespējai finansēt savas parādsaistības.

2011.gads varētu nesniegt lielu atbalstu šīm vai citām valstīm, tostarp Beļģijai un Itālijai, kurām arī nepieciešams pārvarēt ievērojamus parādsaistību kalnus.

Tajā pat laikā finansējuma nodrošināšana valsts budžetiem joprojām saglabāsies par svarīgāko prioritāti.

Liels skaits eiropiešu 2010.gadā arī devās ielās, lai paustu savu neapmierinātu ar ekonomisko situāciju un politisko partiju rīcību.

Valdības solījušas apturēt budžetu līdzekļu pārtērēšanu, taču būtiski trūkumi eirozonas struktūrā jau tās izveides sākumā 2011.gadā būs grūti novēršami.

Runājot par budžetiem, vismaz nākamā gada 126,5 miljardus eiro (88,9 miljardus latu) lielais Eiropas Savienības (ES) budžets beidzot ticis apstiprināts pēc ilgstošām nesaskaņām starp valdībām un Eiropas Parlamentu.

Gandrīz līdz pašām beigām Eiropas Parlaments atturējās no budžeta palielināšanas par 6%, taču beigās piekrita to paaugstināt par 2,9%.

Tas, iespējams, bija līdz šim lielākais pārbaudījums "kopējai lēmumu pieņemšanas" sistēmai, kas Eiropas Parlamentam nosaka lielākas balsstiesības šajā procesā.

BBC norāda, ka 2011.gadā sagaidāmi vēl vairāki ķīviņi starp ministrijām, Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Parlamentu.

2010.gads bijis arī gads, kad Vācijas kanclere Angela Merkele uzzināja, ka nevērīgi apgalvojumi, kas pauž neapmierinātību vai nākotnes nodomus, viegli var iznīcināt citu valsti vai vismaz paātrināt atmaksas dienas iestāšanos, kā tas bija Īrijas gadījumā.

Savukārt Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers Merkeli nodēvēja par "neeiropeisku", taču šis izteikums mainīja kancleres nostāju, kas pauda savu uzticību eiro.

Tomēr Vācija joprojām paudusi nostāju pret ierosinājumu izveidot kopīgas eiroobligācijas kā atbildi uz pašreizējo eirozonas finanšu krīzi, kuras dēļ tirgos pieaugušas aizņēmumu izmaksas.

Vācija uzskata, ka augstu aizņēmumu procentu likmju maksāšana ir vislabākais veids, kā likt valstīm samazināt to izdevumus.

Tajā pat laikā tuvāk 2010.gada nogalei kļuva aizvien vairāk skaidrs, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ik dienu sniedz atbalstu lielam skaitam eirozonas valstu un to bankām, nodrošinot neierobežotu apjomu līdzekļu, lai uzlabotu to finanšu stāvokli un iegādātos nepievilcīgas valsts obligācijas.

ECB vadītājs Žans-Klods Trišē jau vairākkārt norādījis, ka nav apmierināts ar šo pasākumu apjomu un šāds finansējums nevar turpināties nepārbaudīts.

2011.gadā mēs varētu uzzināt vairāk par ECB nodrošināto atbalstu un to, cik tas izmaksā.

Apkopojot 2010.gada ekonomikas rezultātus, var sacīt, ka tas bijis gads, kad finanšu tirgi mainījuši neseno konverģenci starp nabadzīgajām un bagātajām, starp finanšu grūtības nokļuvušām un piesardzīgajām valstīm.

Briseles Eiropas Politikas centra vecākais ekonomists Fabians Zulegs uzskata, ka ar tādu valstu kā Īrija, Grieķija, Portugāle un Spānija finanšu sakārtošanu 2011.gadā nebūs pietiekami.

Bez iejaukšanās Eiropas ekonomikas turpinās novirzīties un radīs draudus eirozonai un ECB, norāda Zulegs.

"Pirmais solis ir izveidot ekonomikas reformas programmu, kas ne tikai samazina valstu budžeta deficītus," vēsta Zulegs. "Spēcīgākām Eiropas partnervalstīm nepieciešams atrast veidus investēt to ekonomikas konkurentos, iespējams, emitējot ES obligācijas, kas piesaistītas noteiktiem projektiem tādos sektoros kā transporta un enerģijas nozares. Nepieciešams atrast līdzekļus, lai uzlabotu izdevumu kvalitāti valsts pakalpojumos un pensiju sistēmās, kā arī lai samazinātu birokrātiju vairākās šajās valstīs."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form