Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs 2. janvārī izdevis rīkojumu, ieceļot savu dēlu Serdaru par Ahala vijaleta gubernatora vietnieku, ziņo "Eurasia Net".
Līdz šim Serdars ieņēma ārlietu ministra vietnieka amatu, kurā viņš esot apguvis diplomātijas prasmes. Savukārt galvaspilsētu Ašgabatu ietverošais Ahala reģions tiek uzskatīts par valsts svarīgāko, un līdera dēla nonākšana tā vadībā liecinot par tēva vēlmi skolot un gatavot šobrīd 37 gadus veco dēlu valsts pārvaldei nākotnē, lēš analītiķi.
Serdars ieņem arī parlamentārieša krēslu, un medijs atzīmē, ka viņš ir vienīgais deputāts, par kura gaitām regulāri raksta represīvajā valstī stingri kontrolētā prese.
Ahala ir valsts otrs mazāk apdzīvotais reģions, kurā mīt nepilns miljons iedzīvotāju. Tomēr tas ir politiski nozīmīgs, ņemot vērā, ka ietver galvaspilsētu ar gandrīz tikpat lielu iedzīvotāju skaitu un no tā nāk gan Berdimuhamedovu klans, gan vairums citu Turkmenistānas elites pārstāvju.
Serdars ārlietu ministra vietnieka amatā iecelts vien pērn martā, bet jau aprīlī vadīja valsts delegāciju uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, kur notika Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstu ārlietu ministru samits. Savukārt jūlijā viņš Vīnē piedalījies virknē tikšanos ar ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pārstāvjiem.
Viņa 61 gadu vecais tēvs un bijušais zobārsts Gurbanguli Berdimuhamedovs valstī vadību pārņēma pēc Saparmurata Nijazova nāves 2006. gadā. Līdz ar varu viņš pārņēma arī priekšgājēja izveidoto vienpersonisko pārvaldes sistēmu, kā arī personības kulta tradīcijas. Viņa dēls līdz šim vairākkārt piedalījies dažādos tēva propagandas pasākumos, piemēram, pērn izplatītos propagandas materiālos bija redzams blakus Gurbanguli, kad valsts galva šķietami projektējis un pēc tam braucis ar paša uzkonstruētu bezceļu auto.
Opozīcija gan līdz ar kritiku par Sardara iespējamo valdīšanu atzīmē kādu citu turkmēņiem būtisku aspektu – potenciālais valsts galva ne tikai neprotot jāt ar zirgu, bet viņam pat no šiem mājlopiem esot bail. Šāda informācija valstī, kurā jāšana tiek uzskatīta par kultūras sastāvdaļu, varētu ievērojami graut viņa popularitāti vienkāršās tautas vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
