Sadursmes starp kreisajiem ekstrēmistiem un policiju Berlīnē ilga vairāk nekā piecas stundas, turpinoties līdz pat sestdienas rītam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
1.maija demonstrācijas izvērtās vardarbībā arī Turcijā un Grieķijā, taču Francijā un Spānijā, kur ielās bija izgājuši tūkstošiem neapmierināto, protesta akcijas norisinājās visumā miermīlīgi.

Sadursmes starp protestētājiem un policiju vakarā izcēlās Berlīnē, un arī Stambulā demonstrācijas drīz vien pārauga vardarbībā. Sadursmes starp likumsargiem un anarhistiem notika arī Grieķijā.

"Bija daži cilvēki, kas visai agresīvi uzbruka policijai," norādīja Vācijas galvaspilsētas policijas pārstāvis Bernhards Šodrovskis.

Sadursmēs ievainojumus guvuši 273 policisti, kas ir divkārt vairāk nekā nekārtības, kas Berlīnē notika pagājušā gada 1.maijā. Daudz cietušo ir arī grautiņu organizētāju vidū.

Berlīnes federālās zemes iekšlietu ministrs Erharts Kertings preses konferences laikā atzina: "mēs esam piedzīvojuši regresu mūsu centienos saglabāt 1.maiju miermīlīgu." Viņš piebilda, ka lielākā daļa atbildības gulstas uz "marodieriem", kuriem nav nekādas politiskas motivācijas.

Nekārtību laikā policija Vācijas galvaspilsētā aizturējusi 289 cilvēkus.

Nakts grautiņus Berlīnē un Vācijas otrā lielākajā pilsētā Hamburgā ievadīja plašas 1.maija protesta demonstrācijas un sporādiska vardarbība visā valstī, tūkstošiem cilvēku paužot savu neapmierinātību ar globālās finanšu krīzes izraisītajām sekām.

Berlīnē nekārtībās piedalījās aptuveni 500 kreisie ekstrēmisti, kas pēc demonstrācijas, kura pulcēja apmēram 5000 protestētāju, sāka policiju apmētāja ar pudelēm, bruģakmeņiem, kā arī Molotova kokteiļiem, un sadursmes ilga līdz pat plkst. 2.00 (plkst. 3.00 pēc Latvijas laika).

"Ielās bija cilvēki, kas miermīlīgi protestēja pret ekonomisko krīzi, un tas nav nekas slikts," norādīja policijas pārstāvis Franks Millers. "Taču, ja cilvēki dedzina automašīnas un atkritumu tvertnes, kā arī pastrādā cita noziedzīgus nodarījumus, tam nav nekāda sakara ar politisku protestu."

Tomēr šobrīd pilsētā visumā valda miers, pavēstīja Šodrovskis.

Sadursmes Kreicbergas rajonā, kur anarhistu izraisītā vardarbība kļuvusi par tradicionālu Darba dienas parādību, kļuva sīvākas, kad policija mēģināja no ekstrēmistu pūļa izvilkt personas, kuras iepriekš bija apmētājušas likumsargus.

Policija pret nekārtību cēlājiem, kas bija pulcējušies zem lozunga "Kapitālisms nozīmē krīzi", izmantoja arī asaru un piparu gāzi.

No dauzoņu rokas cietušas ielu apgaismojuma laternas, autobusu pieturas un veikalu skatlogi. Izdemolēta arī kāda kafejnīca.

Iepriekš grupa protestētāju Berlīnes centrā ar spilgtas krāsas bundžām apmētāja Finanšu ministrijas ēku.

Arī Hamburgā notikušas sadursmes starp policiju un kreisajiem ekstrēmistiem. Policija ziņo, ka nekārtību rīkotāji dedzinājuši automašīnas un atkritumu tvertnes, kā arī izdauzījuši kādas bankas logus. Policija aizturējusi 23 cilvēkus.

Atsevišķi vardarbīgi incidenti notika arī Ulmā, Dortmundē, Maincā un Fērdenē.

Ulmā kreisie ekstrēmisti ar akmeņiem un pudelēm apmētāja neonacistu gājienu, kurā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku, un policijas mēģinājumi nošķirt abas naidīgās puses bija nesekmīgi.

Ulmas amatpersonas ziņo, ka ievainojumus guvuši 29 policisti. Kādas policistes ievainojumi ir smagi. Cietis arī 21 demonstrants.

Varasiestādes jau iepriekš gatavojās plašām nekārtībām, kuras varētu veicināt ekonomiskā krīze un pieaugošais bezdarbs. Tikai Berlīnē kārtības uzturēšanā bija iesaistīti 5000 policisti.

Iepriekšējo trīs gadu laikā jau tradicionālās 1.maija nekārtības bija gājušas mazumā, policijai mainot taktiku un no aktīvas nekārtību cēlāju savaldīšanas pārejot uz situācijas deeskalāciju. Tomēr ekonomiskā krīze un pieaugošā ienākumu nevienlīdzība daļā sabiedrības uzkurinājusi niknumu.

Šobrīd Vācija piedzīvo dziļāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, un tiek prognozēts, ka valsts iekšzemes kopprodukts šogad saruks par sešiem procentiem.

Kā vēsta arodbiedrības, kopumā visā Vācijā aptuveni 400 demonstrāciju laikā piektdien ielās izgāja gandrīz pusmiljons cilvēku.

Tikmēr Turcijā policija, lai izklīdinātu demonstrantus, izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus. Gaisā tika raidīti par brīdinājuma šāvieni. Savukārt kreisie ekstrēmisti likumsargus apmētāja ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem, kā arī dauzīja Stambulas banku un veikalu logus.

Stambulas policijas pārstāvis pavēstīja, ka aizturēti 68 grautiņu dalībnieki. 11 policisti sadursmēs guvuši ievainojumus.

Arī Turcijā, līdzīgi Vācijas galvaspilsētai, vardarbība 1.maija demonstrāciju laikā ir kļuvusi par tradīciju.

Tomēr, piekāpjoties arodbiedrību spiedienam, Ankara šogad 1.maiju bija pasludinājusi par oficiālu brīvdienu.

Šobrīd Turcijā gandrīz katrs trešais jaunietis ir bezdarbnieks, un valdība bažījas, ka valstī var sākties sociālie nemieri, kā arī pieaugt etniskā spriedze. Arī tradicionāli vājās arodbiedrības sāk gūt arvien lielāku ietekmi.

Tikmēr Francijas arodbiedrības, protestējot pret prezidenta Nikolā Sarkozī sociālo politiku un pasākumiem krīzes seku novēršanai, visā valstī sarīkoja gandrīz 300 demonstrācijas. Pirmo reizi kopš 2002.gada protestiem aicināja pievienoties arī opozīcijā esošie sociālisti.

Tomēr organizatori atzīst, ka 1.maija demonstrāciju dalībnieku skaits bija mazāks nekā 19.marta protesta akcijās, kad valsts piedzīvoja plašākās demonstrācijas kopš Sarkozī stāšanās amatā 2007.gadā un ielās izgāja trīs miljoni francūžu.

Tomēr, liecinot par to, cik dziļa ir sabiedrības neapmierinātība, piektdienas demonstrācijām pievienojās pat iestāžu un uzņēmumu vadības pārstāvji.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, bezdarbnieku skaits to jauniešu vidū, kas nav sasnieguši 25 gadu vecumu, Francijā pieaudzis par 36%.

"Mūsu tradīcijām absolūti neatbilst protesti 1.maijā, taču, ņemot vērā ekonomisko kontekstu Francijā un krīzi, mēs nolēmām pievienoties," norādīja administratīvā aparāta ierēdņu arodbiedrības CFE-CGC līdere Karole Kuvēra.

Savukārt Spānijas arodbiedrības piektdien organizēja aptuveni 70 demonstrācijas, draudot uzsākt streikus, ja sociālistu valdība piekāpsies uzņēmēju organizāciju prasībām grozīt nodarbinātības likumus.

Tikmēr Grieķijas policija ziņo, ka bijusi spiesta izmantot asaru gāzi, lai izklīdinātu aptuveni 300 ekstrēmistus, kas pie Atēnu Politehniskās universitātes iesaistījās sadursmēs ar likumsargiem.

Tajā pašā laikā aptuveni 6000 demonstrantu, pārsvarā komunistisko arodbiedrību aktīvisti pulcējās citviet Grieķijas galvaspilsētā, kur kārtību uzraudzīja 4000 policistu.

"Mēs nemaksāsim par viņu krīzi," bija lasāms uz valstī lielākās arodbiedrības - GSEE - rīkotās demonstrācijas dalībnieku plakātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form