Bērziņš: NATO–Krievijas dialogs par armijas klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā ir iespējams
Foto: LETA

Dialogs jautājumā par bruņoto spēku klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā starp NATO un Krieviju nākotnē ir iespējams, – tā pēc NATO un Krievijas padomes sēdes pa tālruni no Briseles atzina Latvijas vēstnieks aliansē Indulis Bērziņš.

Bērziņš atgādināja, ka šī bija otrā tikšanās reize – pirmā bija aprīlī, un tā notika pēc divu gadu pārtraukuma saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Toreiz dialogs tika pārtraukts.

Trešdien dienaskārtības pirmais jautājums bija Ukraina, jo Ukrainas notikumi zināmā mērā bijuši par sākumpunktu attiecību maiņai starp Krieviju un NATO. Otrais punkts bija savstarpējā uzticība un iespējamo konfliktu novēršana, proti, lai "sīkas nesaskaņas" nenovestu pie militārā konflikta.

Trešais jautājums bija Afganistāna, un šajā jautājumā lielā mērā NATO un Krievijas intereses sakrīt, jo puses ir ieinteresētas šīs valsts mierīgā attīstībā. "Sekas, kas rastos, ja pie varas nāktu "Taleban" vai citas teroristiskas organizācijas, būtu visiem sliktas," uzsvēra Bērziņš.

Attiecībā par Ukrainu abu pušu pozīcijas nav mainījušās. Krievija un NATO paudusi savu viedokli, lai gan lielāka diskusija bija par Minskas vienošanās procesa tālāku virzību. "Krievija protams pārmet Ukrainai nevēlēšanos šajā jautājumā, bet NATO valstis attiecīgi norādīja, ka lielā mērā tā ir Krievijas atbildība – šīs vienošanās īstenošanā un lai process raitāk virzītos," piebilda Bērziņš.

Interesantākā sanāksmes bijusi sarunas daļa par savstarpējo uzticību veicinošiem pasākumiem. Alianse informējusi Krieviju par pieņemtajiem lēmumiem nesen notikušajā Varšavas samitā, jo aliansei šajā ziņā nekādu noslēpumu nav.

"Mēģinājām uzzināt no Krievijas, ko viņi mēģinās darīt, lai, viņuprāt, aizsargātu sevi no NATO rīcības. Publiski ir parādījusies informācija par trīs Krievijas divīziju izvietošanu rietumos, kas daudzas reizes pārsniedz to karavīru skaitu, ko alianse izvietos Baltijas valstīs un Polijā. Šāds fakts mūsu uztverē ir neadekvāta rīcība. Visu šo notikumu sākums jau bija Ukraina, nevis NATO izdomāja pēkšņi bruņoties. Bataljonu sūtīšana uz Baltiju un Poliju ir tikai atturēšanai vai sliktākajā gadījumā - aizsardzībai. Konkrētie NATO spēki nav tādi, kas varētu apdraudēt Krievijas teritoriju, ņemot vērā Krievijas spējas viņu robežas pusē," skaidroja Bērziņš.

"Tas bija interesants dialogs un man radās iespaids, ka abas puses ir ieinteresētas šo dialogu turpināt. Šobrīd gan nav zināms, kad ieplānota nākamā padomes tikšanās, taču no abām pusēm neizskanēja principiāla nostāja, ka nav jēga tikties," piebilda Latvijas vēstnieks.

Prakse tikties un pārrunāt visus jautājumus, arī Krievijai nepatīkamos, ir ļoti pareiza, uzskata diplomāts. NATO šobrīd realizē duālu pieeju - no vienas puses īsteno atturēšanas un aizsardzības pasākums, bet no otras puses, mēģina rast dialogu ar Krieviju. "Neviens negrib konfliktu, un es nedomāju, ka Krievijas puse ir ieinteresēta, lai NATO līguma piektais pants būtu jāiedarbina. Dialogs ir informēt vienam otru par to, ko dara, un tas veicina uzticību," uzsvēra vēstnieks.

Sanāksmē tika skarts jautājums par gaisa telpas drošību, pārvietojoties militārajiem lidaparātiem. Par šo jautājumu notiks konsultēšanās nākamajā tikšanās reizē.

Kā ziņots, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc Krievijas un NATO padomes sēdes paziņoja paziņoja, ka NATO un Krievijai nav izdevies pārvarēt dziļās domstarpības Ukrainas jautājumā.

"Sabiedrotajiem un Krievijai ir dziļas un paliekošas domstarpības Ukrainas jautājumā. Šodien netika panākta vienprātība," pēc tikšanās preses konferencē Briselē atzina Stoltenbergs.

Pagājušajā nedēļā Varšavā notikušajā alianses samitā tika oficiāli apstiprināts lēmums Polijā un Baltijas valstīs izvietot 4000 vīru lielu NATO kontingentu, lai tādējādi līdzsvarotu Krievijas iespējamās agresijas draudus, kas pieauguši kopš Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā.

Stoltenbergs pavēstīja, ka Krievija no savas puses nākusi klajā ar priekšlikumiem "par gaisa drošību Baltijas jūrā", kur pēdējā laikā vairākkārt tikai par mata tiesu izdevies novērst NATO un krievu kara lidmašīnu sadursmes.

"Es apsveicu Krievijas signālus par tās vēlmi īstenot riska mazināšanas pasākumus," izteicās alianses ģenerālsekretārs, norādot, ka NATO jau sen uz to mudinājusi. Viņš piebilda, ka gaida uz tālākām diskusijām šajā jautājumā.

Source

LETA

Tags

Brisele Indulis Bērziņš Jenss Stoltenbergs Krievija NATO
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form