Biedējoši kadri: Kauja Kalnu Karabahā no armēņu pozīcijām
Foto: Kadrs no video

Starp Armēniju un Azerbaidžānu jau vairāk nekā piecas dienas risinās bruņots konflikts strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā, kā rezultātā katrā no pusēm gājuši bojā vairāk nekā 100 karavīri un cietuši civiliedzīvotāji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Abas iesaistītās puses publicē dažādus video, kuros demonstrē pretinieka dzīvā spēka un tehnikas iznīcināšanu. Abas puses iesaistījušās arī propagandas cīņā, tāpēc oficiālie dati par iznīcinātās tehnikas un dzīvā spēka zaudējumiem nav no malas pārbaudāmi.

Kādā 30. septembrī publicētā video redzami dramatiski kaujas kadri no Armēnijas armijas pozīcijām. Video redzams, kā karavīri šauj prettanku raķeti un ar triecienšautenēm raida šāvienus debesīs, acīmredzot mēģinot notriekt pretinieka dronu. Pozīciju tuvumā notiek sprādzieni.

Šajā konfliktā spilgti iezīmējas bezpilota lidaparātu nozīme – tos aktīvi lielos daudzumos izmanto Azerbaidžāna. Pret armēņiem uzbrukumā tiek laisti Turcijas un Izraēlas ražojuma droni, skaidro eksperti.

Tiek lēsts, ka ar dronu palīdzību iznīcināti līdz pat 80% armēņu pretgaisa aizsardzības spēju reģionā, raksta "Radio Svoboda".

Video zemāk redzams, kā ar droniem tiek iznīcināta armēņu kara tehnika.

Savukārt šajā Azerbaidžānas izplatītajā video redzama Armēnijas haubiču iznīcināšana ar turku dronu "Bayraktar-2".

Savukārt te video no Armēnijas triecieniem pa pretinieku.

Pašreizējais bruņotais konflikts neatzītajā Kalnu Karabahā sākās 27. septembrī.

Konflikta pamatā ir kopš pagājušā gadsimta beigām neatrisināts teritoriālais strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas piederību. Pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas apgabals ar Erevānas atbalstu paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR, bet 1991. gadā paziņoja par "Kalnu Karabahas Republikas" dibināšanu.

Bruņotā konflikta laikā no 1988. līdz 1994. gadam kaujās reģionā gāja bojā 30 tūkstoši cilvēku. Simti tūkstoši kļuva par bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem.

"Kalnu Karabahas Republiku" nav atzinusi neviena no ANO valstīm, tostarp arī ne Armēnija, kas uzstāj, ka republikai jābūt neatkarīgai. 1993. gadā ANO pieņēma četras rezolūcijas, pieprasot Armēnijas karavīru izvešanu no Kalnu Karabahas un atzīstot reģionu par Azerbaidžānas daļu.

Konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem centieniem visus šos gadus nav izdevies.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija Azerbaidžāna Kalnu Karabaha
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form