Sēdes sākumā Blērs atgādināja, ka Sadāma Huseina režīma draudu novērtējums mainījies pēc teroristiskajiem uzbrukumiem ASV 2001. gada 11. septembrī un starptautiskā sabiedrība nevarēja ļaut teroristiem iegūt bioloģiskos ieročus.
Sagaidāms, ka dienas laikā - aptuveni sešu stundu ilgā sēdē - Blēram jāievieš skaidrība par sava lēmuma motīviem, pirms astoņiem gadiem sniedzot Lielbritānijas atbalstu amerikāņu militārajai kampaņai Irākā - par materiāliem un datiem, kas pārliecinājuši britu ekspremjeru reālo draudu pastāvēšanā no irākiešu masu iznīcināšanas ieročiem, kā arī britu līdzdalības lēmuma juridisko pusi Lielbritānijas likumu un starptautisko tiesību kontekstā.
Viņš jau noradīja apgalvojumus, ka jautājums par invāziju Irākā būtu slepeni izlemts privātās tikšanās laikā 2002. gadā toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša rančo Teksasā.
Pie ieejas ēkā, kur notiek noklausīšanās, Blēru gaidīja aptuveni 200 demonstrantu pūlis, kuri pieprasīja saukt bijušo premjerministru pie atbildības par to, ka masu iznīcināšanas ieroči, kas bija galvenais iegansts militārās kampaņas sākumam Irākā, beigu beigās tā arī netika atrasti.
Blēra noklausīšana ir viena no galvenajām izmeklēšanas gaitā, kas tika sākta Lielbritānijā pērnā gada vasarā. Taču komisija ar tās rezultātiem plāno nākt klajā ne agrāk par šī gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
