Blinkens Ženēvā Lavrovam sola 'ātru atbildi' uz turpmāku Krievijas agresiju Ukrainā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien Ženēvā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Amerikānis norādījis, ka Vašingtona ir apņēmusies reaģēt "vienoti, ātri un bargi", ja Maskava izvērsīs turpmāku agresiju pret Ukrainu, raksta CNN.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ASV pārstāvis mēģināja pārliecināt Krieviju deeskalēt situāciju pie Ukrainas robežas, kur Krievija ir dislocējusi aptuveni 100 000 karavīru un raisījusi bažas par jaunu Maskavas invāziju Ukrainā.

"Mēs visi esam apņēmušies virzīties uz diplomātijas un dialoga ceļu, lai mēģinātu atrisināt mūsu domstarpības," piektdien sacīja Blinkens, runājot ar žurnālistiem pēc tikšanās beigām. "Taču, ja tas izrādīsies neiespējami un Krievija nolems turpināt agresiju pret Ukrainu, mēs arī esam apņēmušies reaģēt vienoti, ātri un bargi,” viņš piebilda.

Uzrunājot žurnālistus preses konferencē pēc abu tikšanās, Krievijas ārlietu ministrs sacīja, ka paskaidrojis savam ASV kolēģim, ka Krievija neplāno uzbrukt Ukrainai. Viņš piebilda, ka cer, ka "emocijas mazināsies" pēc sarunām, kuras viņš raksturoja kā "atklātas", ziņo “Al Jazeera”.

Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus". Pēc sarunām Ženēvā Lavrovs sacīja, ka ASV piekrita nākamnedēļ sniegt rakstiskas atbildes uz Krievijas prasībām Ukrainas un NATO kontekstā. "Es nevaru pateikt, vai esam uz pareizā ceļa vai nē," Lavrova teikto citē AP. "Redzēsim, kad saņemsim amerikāņu atbildes," norādīja Krievijas ārlietu ministrs.

Spriedze aizvadīto mēnešu laikā pieaugusi Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām dēļ. Maskava pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Krievija noliegusi, ka gatavojas veikt invāziju Ukrainā, savukārt ASV un citas Rietumu valstis ir brīdinājušas Maskavu par nopietnām sekām, ja tā agresīvi vērsīsies pret Ukrainu.

Kopš 2014. gada Maskava ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sākusi, izvērsusi un stutējusi bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos, kas prasījis vismaz 13 000 cilvēku dzīvību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Krievija NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form