Foto: AFP/Scanpix

Bolīvijas prezidents Evo Moraless trešdien paziņoja par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) izraidīšanu no valsts, apsūdzot to "sazvērestībā pret tautu un valdību", vēsta raidsabiedrība BBC.

Moraless organizācijas izraidīšanu saistīja arī ar ASV valsts sekretāra Džona Kerija izteikumiem, kurš Latīņameriku nosauca par ASV "pagalmu". USAID ir apsūdzēta par iejaukšanos zemnieku apvienībās un citās sociālajās organizācijās, vēstīja Bolīvijas valsts ziņu aģentūra ABI.

ASV par Bolīvijas lēmumu ir izteikusi nožēlu, visas apsūdzības pret USAID saucot par nepamatotām, un norāda, ka organizācijas izraidīšana nāks par ļaunu pašiem Bolīvijas cilvēkiem, kuri gūst labumu no sadarbības izglītības, lauksaimniecības, veselības, vides un alternatīvās attīstības jomā.

"Mēs domājam, ka programmas Bolīvijas iedzīvotājiem nākušas par labu un ir pilnībā saskaņotas ar Bolīvijas valdību, un atbilstošām institūcijām saskaņā ar viņu pašu nacionālās attīstības plānu," paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Patriks Ventrels.

USAID Bolīvijā strādā gandrīz piecas desmitgades. 2010. gadā organizācijas budžets Bolīvijā bija 52 miljoni dolāru (27,6 miljoni latu), liecina USAID informācija.

Moraless jau iepriekš ir draudējis ar USAID izraidīšanu, uzsverot, ka tās programmām ir "drīzāk politisks, nevis sociāls raksturs". Prezidents USAID apsūdzēja arī par "manipulēšanu" ar arodbiedrību līderiem.

Citus gadus pirmajā maijā Moraless ir paziņojis par svarīgu nozaru, piemēram, elektrostaciju un enerģijas apgādes tīklu, nacionalizēšanu.

Moraless, kurš ir Bolīvijas kokas audzētāju arodbiedrības vadītājs, iepriekš ir kritizējis ASV narkotiku apkarošanas programmu Bolīvijā, norādot, ka cīņu pret narkotikām virza ģeopolitiskās intereses.

2008. gadā Bolīvija izraidīja ASV vēstnieku un Narkotiku apkarošanas administrāciju (DEA).

Moraless, kurš ir Bolīvijas pirmais prezidents no iedzimto iedzīvotāju vidus, amatā stājās 2005. gadā. 2009. gadā viņu atkārtoti pārvēlēja amatā. Moraless ir saskāries ar iedzimto iedzīvotāju protestiem par lielas šosejas būvniecību cauri viņu teritorijām. Neapmierinātību izrāda arī policisti un armijas virsnieki, kas pieprasa lielākas algas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!