Zinātnieki norāda, ka Igaunijā trešā daļa bērnu dzīvo nabadzībā, iedzīvotājiem netiek garantēta elementāra drošība un daudzi jaunieši atstāj valsti. Viņuprāt, egocentriska un neētiska politika ir kļuvusi par vispārēju un pašsaprotamu parādību un jēdziens 'atbildības sajūta' ir kļuvis neskaidrs.
Paziņojuma autori pauž viedokli, ka tautsaimniecības un stratēģiskas nozīmes lēmumi tiek pieņemti, neizanalizējot to sociālās sekas un sabiedrības viedokli.
Viņi uzsver, ka par sabiedrības sašķeltību liecina sabiedriskās domas aptauju rezultāti, kas rāda, ka vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju neatbalsta valsts iestāju Eiropas Savienībā, bet trešdaļa iedzīvotāju ir vienaldzīgi pret to.
26 zinātnieki kā risinājumu piedāvā demokrātijas principu stingru ievērošanu, pāreju no agrīnā kapitālisma individuālisma uz sabiedriskuma principiem, kā arī vispārējo morāles principu ievērošanu.
"Igaunija šobrīd atrodas apburtā lokā un mums no tā ir jāizlaužas. Valsts prezidenta pienākums ir šādos brīžos apvienot valsti un sabiedrību. Ja ne, mēs jau tagad esam smilšu kastes republika," teikts paziņojuma noslēgumā.